Navigācija

Pasākumi

 

Septītās dzejas dienas dzejas meistara “Kalējos” un pirmā tikšanās Pētera Brūvera vārdā nosauktās lasītavas telpās

Dzejas dienai 2021 Stopiņu pagasta “Kalējos” - sirsnīgs, intelektuāls, dzejisks un dvēselisks satvars. Citāds debess jums un citāds pirmdienas rīts. Lietus mākoņu netraucēti, jo tie līst citviet, amatierteātra “Dille” aktieru bērni un mazbērni - mazie “dillēnī” un viņu draugi, kā arī amatierteātra aktieri Ingrīda un Uldis, nes sveicienu šai dienai. “Es dāvinu tev šo dienu”! Emocionāli tīrs bērnu dzejas runas rīts. Skaisti, pasakaini un ar ļoti siltu sirdi tiek runāts dzejas meistara Pētera Brūvera radītais teksts. Neko neaizliedzot, bet ļaujot vaļu spēlēm, fantāzijām un vērojumiem. Līdz iegūta emocionāli sirsnīga neatkārtojama un patiesa dzejas dāvana, ko pasniedz mazu bērnu prieks un silta sirds. 

Nudien, patiesi ieskanējās bērnu balsis, dziesmas un smiekli – brūveriski jautri, droši un koši. To visu iefilmēja ReTV, sižetu skatiet ŠEIT. Tur arī vērosim vai skatīsim foto mirkļu galeriju https://ropazi.lv/lv/sakums/galerijas/o/septitas-dzejas-dienas-dzejas-meistara-kalej-666 .

Maziem runātājiem tiek pasniegtas mazas kalējmājas balvas – koka dzejas āmuriņi, kas tradicionāli ir amatnieka Jāņa Grazdanoviča darinātas. Savukārt Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāru dāvātais prieks ir mīklu minēšana un mīklu baudīšana. Autors ir ne tikai dzejnieks, tulkotājs, bet arī dažādu tautu mīklu meistars ar dāvināšanas prieku. Dzejnieka vārdiem es dāvinu tev šo dienu/ ar sarmotiem kokiem un sniegu/ un zīlītes klauvējienu/ un zvirbuļu aušīgo prieku.

Nemanāmi ejam “rudeņot”, tā, pietuvojoties dažādu sajūtu mākoņiem, ļaujoties krāsu un domu pavedieniem, lai lasītu, domātu, runātu un tiktos nākamgad.

Šajā dienā un pavisam drīz - bibliotēkā pulcējas literatūrzinātnieki, rakstnieki, dzejnieki, komponisti, aktieri, ģimenes locekļi un bibliotekāri. Tostarp pārstāvji no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ulbrokas bibliotēkas, Ropažu novada pašvaldības un Pētera Brūvera ģimenes locekļi.  Starp viņiem Ingus Barovskis, Jānis Elsbergs, Inese Zandere, Māris Salējs, Māris Lasmanis, Zane Jančevska, Ginta Zalcmane, Ainārs Vaičulens, Inese Skrastiņa, Zane Brūvere – Kvēpa, Aleksandrs Kvēps, Iveta Brūvere, Ingrīda Balode, Uldis Bērziņš. 

Satikšanās nodoms ir dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera (1957–2011) piemiņas un literārā mantojuma aktualizēšana Ulbrokas bibliotēkas jaunizveidotajās telpās. Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava un portrets ir sarunas telpa, lai pieskartos personīgajam, galvenokārt, atmiņu stāstos, vēstulēs, dzejas-atdzejas klātesamībā un dziesmu melodijās. Norisei tiešraides ieraksts Ulbrokas bibliotēkas Facebook kontā. Divu stundu garumā portretējām un runājām par laiku un radītām vērtībām. Autora dzejas rindas “Viss šajā pasaulē ar divi dalās” vieno caur rakstītā jēgu. Veidojas atklāta saruna, kas rod un runā par vienojošās apziņas stiprināšanu kultūrtelpā, kas nākotnes vārdā spēcina vietējo kopību un piederību literatūrai.  

Iepazīstam kultūridentitātes izprotošu paaudzi, kas, iesaistoties, rada izpratni par Pētera Brūvera daiļrades daudzpusību. Ineses Zanderes vēstulē uzzinām par kopīgo vasaras kursu apmeklējumu Viļņā 1986. gadā, ar kuru aizsākās Brūvera gaitas leišu atdzejošana. Jānis Elsbergs nupat rediģējis un sarakstījis priekšvārdu Pētera Brūvera sagatavotajai Martinaiša dzejas izlasei, kas apliecina Baltijas Asamblejas balvas cienīga laureāta nopelnus. Māris Salējs dalās pārdomās, portretējot - skicējot Pētera personību, stāstam klāt pieliekot zināmos Pētera pseidonīmus. 

Ingus Barovskis ieskicē vairāku pētnieku skatījumu uz atsevišķiem dzejnieka daiļrades aspektiem. Pats pievēries mītiskajam Pētera Brūvera dzejā, savukārt baltu kopību – prūšu un lietuviešu tēmu Brūvera daiļradē akadēmiskam skatījumam gatavo Janīna Kursīte, Ulbrokas bibliotēkā iegūtās kolekcijas pētniecība uzticēta literatūrzinātniecei Ieva Kalniņai. Gintas Zalcmanes vadībā uzsākts Pētera Brūvera bibliogrāfijas sagatavošanas darbs, iekļaujot autora literāros darbus un veiktos tulkojumus, Pētera Brūvera literāro darbu atdzejojumus cittautu valodās, kā arī autora dzeju komponēto dziesmu bibliogrāfiju un citu darbu aprakstus.

Muzikālā noskaņa un dzejas priekšlasījums piestāv Zanes Jančevskas aktiermeistarībai, deklamējot autora radītos portretus, pašportretus un rudens portretus dzejā. Komponista Māra Lasmaņa muzikālā rokraksta motīvs ik reiz piestāv, kad runājam par Pēteru. Visi kopā ar ģimenes atbalstu pieskaramies Pētera personības dziļākai būtībai, saskatot personības nozīmību kopējā kultūrtelpā. Kā sākotnēji to uzsvēra un norādīja Ropažu novada domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Ainārs Vaičulens, Stopiņu pagastā aktīvi tiek organizētas bibliotekāru talkas un ikgadējās Dzejas dienas dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji”, laiks portreta klātesamībai un notikumu attīstībai Pētera Brūvera lasītavas telpās. 

Paldies par ceļa vārdiem un vēlējumu! Vizuālais materiāls skatāms foto galerijas apkopotajā resursā https://ropazi.lv/lv/sakums/galerijas/o/septitas-dzejas-dienas-pirma-tiksanas-peter-667 .

Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt Pētera Brūvera lasītavu, lai skatītu bibliotekāru darbu un izmantotu iespēju uzzināt par novadpētniecības materiālu kopu un krājumu, kas raksturo vietējās vērtības, tradīcijas, sasniegumus, vietējo vēsturi un attīstību.

Paldies visiem tiem, kas pavasara - vasaras periodā apmeklēja pastaigu kājāmgājējiem/velobraucējiem, par dzejnieka, novadnieka Pētera Brūvera literāro darbību, neklātienē atgādinot un veidojot jaunu saturu par bibliotēku un Pētera Brūvera teksta un viedokļa brīvību. Pastaiga dabā “Sēdēju parkā uz sola” iepazīstināja ar Stopiņu novada (tagad pagasta) vietām, kuras savulaik skatījis dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris. 


Daiga Brigmane, 
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
20. 09.2021

 

Kā saule un lietus - tik vienkārši un dabiski iepazīstam literāro domu lielceļus jaunveidotajā Ropažu novadā

"Muzikālais autobuss – dzeja pieturās” ir ceļojums pa jaunveidojamā Ropažu novada literāro domu lielceļiem – Stopiņi, Ropaži, Vangaži, Garkalne. Nodrošinot tiešraides ierakstu ieinteresētiem Facebook sekotājiem. 

Ir 2021. gada 4. septembra rīts. Skatienam neizpaliek varavīksnes tilts un pīlādžogu sveiciens. Zīmes un viss dabiskais liek domāt ne tikai par jaunā novada aprisēm, bet par atklāsmi un pārmaiņām. Vienojošais rakstniecības pavediens caurvij visus ceļus un lielceļus. Ļaujam tam sargāt to, kas sargājams, ieraugāms, aizsniedzams. Ļaujam vienojošajam pavedienam iepazīt, iedvesmot, neapstāties un iet sirdsskaidru ceļu.

“Tā ir māksla – pieiet otram ļoti tuvu, tomēr nenomākt, nenoslāpēt un nemēģināt viņu pārveidot. Priecājies būt starp cilvēkiem un uzmanīgi ieklausīties viņu dvēselē. Ikviens ir skaists. Ikviens vēlas brīvi elpot”. Tā rādošās profesijas pārstāve un grāmatas “Iedvesmas upe” autore Dace Kravale. Daci un Agnesi satiekam pie Ropažu bibliotēkas. Tieši vēsturiskajos Ropažos saplūstot diviem strautiem – Daces Kravales spēka vārdiem un Agneses Spridzānes iedvesmojošajām ilustrācijām atklājas dzīves patiesības – cieņa, mīlestība, laipnība. Tā arī jūtamies. Nelielās patiesības, kā ceļa oļi mūs ieved teksta un krāsu pasaulē. Lai gan visa ceļojuma sākums ir sastapšanās ar dzejnieka Pētera Brūvera daiļrades komponentēm, kas allaž ir pārsteigumu un neziņas deva.

Mūsu ierašanās dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji” Stopiņu pagastā ir mājas sajūta, kas liecina, ka esam viesmīlīgi un labvēlīgi gaidāmajam kultūrvides braucienam. Prāta asināšana un sestdienas rītam raksturīga rosība - minot, veidojot, garšojot dzejnieka daiļrades dažādu tautu mīklas, ar smaidu un jautrību, iegūstam ceļamaizes sveicienu siltu pankūku smaidā. Patiess sirsnības mirklis, silta tēja un dzīvesbiedres Ivetas klātbūtne, un mēs esam gatavi ceļa turpinājumam. Mūs pavada Pētera Brūvera, rakstītais dzejas teksts pantos un dziesmās.

Klausoties bibliotekāru un kultūras cilvēku sagatavotajā stāstījumā par apvidus senvēstures notikumiem līdz pat mūsdienām, apdzīvotību un attīstību industriālajā ziņā, saprotama top infrastruktūra, daudzu nosaukumu un ciemu attīstība.

Vangažu pilsētu iepazīstam ar Dāvida Vikmaņa klātbūtni. Vēsturiski Vangažu purvainais apvidus autoru rosina sarakstīt grāmatu “ Roņpils. Purva stāsts”. Nojaušam, ka tas lasītājus dara uzmanīgus, norādot, cik apdomīgam un piesardzīgam, klaiņojot un atklājot piedzīvojumus, jābūt purvā. Latvijas purvi autoram ir iemīļota pastaigu vieta un saprašana par cilvēka darbības ietekmi uz dabas procesiem kopumā. 

Noslēgumā Garkalnes bibliotēkas organizēta tikšanās ar Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabas pārzini Brigitu. Tās nebūt nav tikai zinības par dzejnieka, rakstnieka, gleznotāja un makšķernieka Jāņa Jaunsudrabiņa laiku Garkalnē, bet gan stāsts par kādu nozīmīgu mīlestību, laulību un liriku. Šajās dienās Līzas Sproģes un Jāņa Jaunsudrabiņa kāzu dienas 120. gadadiena. Ne mazāk saistošas ir daudzveidīgās autora piemiņas zīmes Ropažu novadā – piemiņas istaba, akmens, rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa izziņas taka.
Dāmu klubiņa “Pīlādzītis” darbība ir arī zāļu skapīša aromātiskie un ārstnieciskie noslēpumi, topam gudrāki, uzzinot un domājot, ko liekam savā krūzītē. Tējas baudījums un liriskais Jaunsudrabiņš pārtop emocionālā svētbrīdī. Tās ir autora atmiņas un laikmeta raksturojums garstāstā “Vēja ziedi”, aprakstot bijušā Ropažu ciema, vēlāk Garkalnes ciemu laiku lokos.

Lai tu kādus dubļus bristu.
Sirdi mūžam turi tīru..
Sāpe izsāp sāpēdama.
Dzīve aiziet vizēdama,
Ja vien sirdi turi tīru./ J. Jaunsudrabiņš.

Domājot par jaunā sākumu, iespējams, radījām pārmaiņas kāda attieksmē un sava viedokļa paušanā ar domu, ka katra jauna lieta noved pie kaut kā laba un ne sliktāka. Šai rudens pietuvinātai dienai jaunas tradīcijas sākums, kolēģēm no Ropažu bibliotēkām simboliski tiek nodots dzeltens ceļojošais autobuss, lai nākamgad turpinātu uzsākto ceļojumu pa jaunveidojamā Ropažu novada literāro domu lielceļiem.  Uz tikšanos Dzejas ceļojumā 2022. gadā!

Jaukiem atmiņu mirkļiem piedāvājam Ropažu novada majaslapā redzamu foto galeriju https://ropazi.lv/lv/sakums/galerijas/o/dzejas-dienas-2021-muzikalais-celojums-pa-li-662

Paldies Ulbrokas bibliotēkas darbiniecēm Elīnai un Dainai par radošumu, atraktivitāti, izdomu un saspēli dzejas pieturās.

Notikumu iniciatore, ceļojuma idejas un raksta autore
Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2021. gada 6. septembrī

 

“SARUNAS PAR GRĀMATĀM TIEM, KAM PĀRI 16”

Atzīmējot Starptautisko jaunatnes dienu, kas ik gadu svinama 12.augustā, vēlējāmies to saistīt ar grāmatām jauniešiem, kuri ir vēlīnajā pusaudžu vecumā jeb nule izauguši no tā. Vidusskolas vecuma un vecākiem cilvēkiem. Šīs vecuma grupas jauniešiem īpaši iesakām ielūkoties bibliotēkas pieaugušo lasītāju plauktos. Bet lai vieglāk atrastu un iepazītos ar aizraujošu literatūru, esam piemeklējuši atbilstošas grāmatas, kas līdz augusta beigām skatāmas izstādē “Grāmatas tiem, kam pāri 16”. Te varēsiet atrast sev tīkamu jauniešu daiļliteratūru ar psiholoģijas elementiem, fantāzijas literatūru, grāmatas par cittautiešu dzīvi emigrācijā un grāmatas par problēmām ar kurām saskaras vecāko klašu skolēni un jaunieši.

Lai dalītos iespaidos par to, kas ir grāmatas jaunatnei un kā tās mūs iespaidojušas, bijām aicinājušas ciemos jaunos pieaugušos (young adults).  Ar savu pieredzi jauniešu grāmatu lasīšanā dalījās Ance – uzņēmuma Latvijas Grāmata mārketinga vadītāja, ļoti aktīva lomu spēļu dalībniece un grāmatu mīļotāja. Viņa atzina, ka agrajā jaunībā aizrāvusies ar Ērika Marijas Remarka grāmatām, bet starp šī brīža aktuālākajām grāmatām viņa min Delfīnes de Vigānas “No un es”, Elizabetes Gilbertas “Meiteņu pilsēta”, Meta Heiga “Pusnakts bibliotēka” un citas. Sarunu turpināt palīdzēja Pierīgas reģiona Mazpulku koordinatore Zane Miķelsone, kas stāstīja par savu darbu šajā organizācijā un tās uzdevumiem. Ar pieredzēto esot mazpulcēnam dalījās arī Līva. Viņas bērnības visu laiku mīļākā grāmata bijusi Otfrīda Preislera “Laupītājs Hocenplocs”. Mūsu novada jaunieši tika aicināti iesaistīties mazpulku darbībā kā brīvprātīgie. Abām meitenēm jautājām arī par viņu mīļāko grāmatu. Te izskanēja Astrīdas Lindgrēnes “Ronjas, laupītāja meitas” grāmatas nosaukums. Šī gan ir grāmata bērniem, bet kā sacīja Zane – pārlasāma un aktuāla visu vecumu jauniešiem.  Ar savu lasīšanas pieredzi dalījās Stopiņu pagasta jaunatnes lietu speciāliste Egija Kļaviņa. Viņa iesaka Suadas grāmatu “Sadedzināta dzīva”, kas iespējams, derēs tiem jauniešiem, kuri pārsnieguši šo – 16 gadu vecumu. Par austrumu kultūras uzskatiem, ģimeni un citiem cilvēciskiem jautājumiem. Paldies arī citiem jauniešiem, kas dalījās ar atbildēm jautājumos, kas skar jauniešu literatūru.

Mēģinājām izprast, kas tieši varētu būt grāmatas jaunatnei un kādas grāmatas vēlamies lasīt turpmāk. Un nonācām pie secinājuma, ka ir jaunieši, kas labprāt lasa saturiski viedas, nopietnas grāmatas, nereti, skolas literatūras skolotāju ieteiktas. Neizpaliek vēlme lasīt biogrāfijas. Jauniešiem cieņā ir audiogrāmatas, kuras var klausīties gan darot darbiņus, gan esot mājās, gan braucot uz riteņa. Ance sacīja, ka jauniešu dzīvē un grāmatā, kā pieaugšanas motīvs dominē tas, ka “kamēr, tu esi bērns – viss ir par tevi. Par tevi parūpējas un jāmācās saprast tikai sevi un jāuzticas vecākiem, ka viņi tev pateiks, kā to pareizi izdarīt. Tad, kad Tu esi pusaudzis un jauns pieaugušais, notiek izrāviens, kurā tev ir strauji jāaudzē empātija. Tev ir strauji jālaužas ārā no tā, ka tu vairs neesi par sevi. Tev ir jāsaprot citi cilvēki. Jāiemācās sajust viņu sāpes, sajust viņu priekus.” Ar šo empātijas audzēšanu saistīts arī grāmatu saturs.

Ulbrokas bibliotēkas vadītāja dalījās ar iespaidiem par nesen lasītajām Janas Vagneres grāmatām “Vongezers” un “Dzīvi cilvēki”, atzīmējot, ka mīļākā bērnības grāmata ir “Kaķīša dzirnaviņas”. Un, vēlreiz minot, ka šī empātija, līdzjūtība, mīlestība ir ļoti svarīgas tēmas. Šobrīd esam paguruši, apjukuši un neziņā ar sevi. Jana Vagnere tieši trāpījusi šīsdienas realitātē. Par dzīvi šobrīd un līdzatbildības momentu starp dzīvajiem. Par cerību un izdzīvošanas instinktu, kad ierastās pasaules vairs nav.   

Noslēgumā piedāvājam ieskatīties grāmatu izstādē. Iesakām arī izmantot tās jauniešu vecumam domātas grāmatas, kas rodamas 3TD bibliotēkā par brīvu. Arīdzan grāmatas, kas iekļautas Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu klāstā. Īpaši atzīmējām bibliotēkas jauniešu grāmatas angļu valodā! Aicinām jauniešus nākt uz

Ulbrokas bibliotēku un izvēlēties savam vecumam piemērotu literatūru, kā arī vienkārši apmainīties ar domām par izlasīto.

Noslēgums vai kaut kā jauns sākums pateikts mūsu vieses vārdiem “Grāmatas ir veldzējums!”

Pasākuma videoieraksti skatāmi Ulbrokas bibliotēkas Facebook lapā 

Sarunas idejas autore un norises vadītāja Ieva Mūrniece
 Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe
2021. gada 17. augusts

 

Otrais brīvdabas lasījums Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā

Šokolādes pilsēta, Konfekšu zupa, Ēdammāja, Siera pasaka, Miega putra, Sāļie sapņi... Vai zināt kas tas ir? Tie ir teiksmaini stāsti par Rīgu, kas apkopoti Jeļenas Skuratovas grāmatā “Rīgas ēdampasakas”, kuras brīvdabas lasījumu Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā š.g. 9. jūlijā klausījās gan PII “Pienenīte” audzēkņi, gan arī bibliotēkas apmeklētāju jaunā paaudze. Lieliski stāsti, kuros var izzināt pilsētas vēsturi un arhitektūru caur pasaku tēliem un ēdamlietām. 

Kad daļa no stāstiem, noklausīta, laiks arī jautājumiem un uzdevumiem. Jautājumi par un ap grāmatas tēliem, piemēram, kādas sastāvdaļas varētu būt konfekšu zupā vai miega putrā? Tad arī laiks saldiem ēdamlietu zīmējumiem uz bruģa.
Ja kāds ir ieinteresēts izlasīt šos un vēl citus “Rīgas ēdampasaku” stāstus, tad tiek gaidīts Ulbrokas bibliotēkā, kuras krājumā var atrast ne tikai šo, bet arī vēl citas brīnišķīgas grāmatas brīvbrīžiem.

Uz tikšanos!
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Daina Kalmane

2021.gada 14.jūlijā

 

Novadpētniecības materiālu digitālā kolekcija ''Bibliotekāru talka''

Jau trešo gadu Salaspils novada bibliotēka veido Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienoto virtuālo izstādi. Šogad izstādē “Notikums manā novadā” tiek izcelts notikums, kas tiek vai ticis organizēts tikai konkrētā novadā. Ulbrokas bibliotēka šajā izstādē piedalās ar apkopotu virtuālu materiālu kopu par Bibliotekāru talku.

Bibliotekāru talkas tradīcija Stopiņu novadā notiek kopš 2014. gada. Ik gadu aprīļa nogalē dzejnieka un tulkotāja Pētera Brūvera (1957 – 2011) dzimtajās mājās “Kalēji” pulcējas bibliotekāri, brīvprātīgās personas un vadības pārstāvji, lai saglabātu literārās vides un sabiedriskās domas līdzdalību kultūras dzīves norisēs. “Kalēji” ir Stopiņu novadam nozīmīga kultūrvēsturiska vieta – tā ir viena no novada senajām mājvietām. Talkas norises laiks sasaucas ar dzejnieka dzimšanas dienu, kas ir 24. aprīlis. Talkas idejas autore, iniciatore un organizatore ir Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Bibliotekāru talkas tradīcijas galvenā ideja un pamatuzdevums kalpo publisku kultūras pasākumu sekmēšanai. Bibliotekāru talkā piedalās Stopiņu novadā šobrīd un agrāk strādājošie un dzīvojošie bibliotekāri un talkas atbalstītāji, lai sakoptu “Kalēju” māju dārzu un apkārtni, kur rudenī norit ikgadējais Dzejas dienas pasākums. Bibliotekāru talkas ietvaros tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, kas arī tēlaini ir salīdzināma ar rakstniecības radošumu, jaunatklāsmi un paliekošu vērtību veidošanu.

Bibliotekāro talku ietvaros ir kārtota “ Kalēju” sēta, dārzs un nojaukts pus sabrukušais šķūnītis. Pētera Brūvera dzimtajās mājās ir izveidots neliels improvizēts mežmalas laukums, kas kalpo dzejas dienu norisēm. 

Apkopotais materiāls aptver rakstus periodikā, fotogrāfijas, videomateriālus par talkas norisi. Iepazīties ar novadpētniecības materiālu kopumu par Bibliotekāru talku iespējams, atverot Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas elektroniskā kataloga https://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx novadpētniecības sadaļu.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas 
sistēmbibliotekāre Ivita Duļbinska

2021. gada 5. jūlijs

 

Pēterdiena Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā

Ulbrokas bibliotēkā jau par tradīciju kļuvusi Pēterdienas svinēšana, pieminot mūsu novadnieku dzejnieku Pēteru Brūveri. Šogad pulcējāmies “Ulbrokas Pērles” iekšpagalmā pie bibliotēkas, lai ielūkotos dzejnieka personības un literārās daiļrades mantojumā. Bibliotekāre Ivita iepazīstināja ar informāciju, kas Ulbrokas bibliotēkā pieejama par P.Brūveri un viņa darbiem.  Par to, kādus rakstniecības darbus viņš radījis un kādus tulkojumus veicis. Atgādinām, ka papildus Ulbrokas bibliotēkas elektroniskajam katalogam, kā avots izmantojama arī novadpētniecības datubāze “Pēters Brūveris fotogrāfijās”. Attēlus šai datubāzei laipni atvēlējusi Pētera Brūvera atraitne Iveta Brūvere. 

Šoreiz izvēlējāmies dzejnieka literāro devumu un personības prizmu atklāt caur viņa dzīves laikā tapušiem video ierakstiem. Sanākušie tika iepazīstināti ar Pētera Brūvera pārdomām un redzējumu televīzijas pārraidē “Province”, kā arī 2010.gada “Baltvilka balvas” lasījumos. Ar šo videoierakstu palīdzību dzejnieks mums top tuvāks un viņa darbi – skaidrāki. Jaunākai auditorijai un ne tikai - neparastu notikumu burvība vērojama animācijas filmā “Neparastie rīdzinieki”, vārdu teksta autors Pēters Brūveris, veltījums Latvijas bērniem Rīgas 800 gadē.

Laiks nelielai aktivitātei – neparastā formā Pētera Brūvera dzejas rindas paslēpušās bibliotekāres Dainas locītajās origami figūrās, kas tika pārnestas ar krītiņiem uz bruģa. Dzejas rakstīšanas procesā iesaistījās aktīvākie un radošākie pasākuma apmeklētāji.

Turpat pulcējām arī tos, kuri divu mēnešu laikā izgājuši literāro pastaigu “Sēdēju parkā uz sola”. Ar šādu nosaukumu 1994. gadā iznācis Pētera Brūvera dzejoļu krājums. Vienā no pirmajiem Brūvera dzejoļu krājumiem šis motīvs sēdēju parkā uz sola aprakstīts vismaz 15 dzejoļu daudzrindēs, katram no tiem piedēvējot īpašu saturu un noskaņu. Ideja par pastaigu dabā radusies šī gada pavasarī, tuvojoties Brūvera dzimšanas dienai 24.aprīlī. Pastaiga kājāmgājējiem/velobraucējiem, par dzejnieka, novadnieka Pētera Brūvera literāro darbību, mūsuprāt, ir jauka iespēja laikmetīgas kultūrvietas darbībai, atgādinot un veidojot jaunu saturu par bibliotēku un Pētera Brūvera teksta un viedokļa brīvību, atklājot vietas, kuras savulaik skatījis un aprakstījis dzejnieks. Veidojot šo literāro pastaigu, vēlējāmies darīt tuvāku Pētera Brūvera daiļradi, godināt viņa piemiņu, un, apvienojot kustību ar novadpētniecības izzinošu informāciju, gūt jaunu pieredzi un zināšanas. Ar vietnes “Actionbound” starpniecību maršrutu vairāk nekā 10 km garumā izgājušas 12 komandas, kas to veikušas gan braucot ar riteņiem, gan ejot kājām. Arī pasākumā līdzdarbojās komandas “Savēji”, “Divi”, “Susurīši”, “Rudgaļi”, “Baroni”, “RAC Līči” un “V meičas”. Pateicības balva bija tikai viena un to izlozes gaitā ieguva pastaigas dalībnieks ar segvārdu “Riteņbraucējs”. Balvā izlozes uzvarētājs saņēma Ulbrokas bibliotēkas veidotu kalendāru ar P.Brūvera attēliem un dzejas pantiem, Stopiņu novada Kultūras kanona kartīšu kopumu, Dzejas dienu āmuriņu un auduma maisiņu ar Ulbrokas bibliotēkas logo. Literārā pastaiga būs atvērta līdz pat Dzejas dienai septembrī, tādēļ aicinām visus interesentus izmantot iespēju iziet šo literāro pastaigu. Vairāk inormācijas: https://stopini.lv/lv/jaunumi/ulbrokas-bibliotekas-aktualitates/ulbrokas-biblioteka-pagarina-literaras-pastaigas-darbibu-lidz-10-septembrim-5470 .

Satikšanās laikā neizpalika arī otrs bibliotēkas uzdevums – jāuzraksta rindas, ar kurām komandas pastaigas gaitā papildinājušas Pētera Brūvera dzejas rindas:
"Es nespēju bez tevis dzīvot
Kā zvejnieks bez loma
Kā dzejnieks bez domas…."

Rakstīto atcerēties palīdzēja bibliotekāres Dainas sagatavotie “špikerīši” un katras atnākušās komandas pārstāvis iemūžināja savu gara darbu ar krītiņiem uz bruģa. Vēl daži foto Pētera Brūvera lasītavā un Pēterdiena ir godam atzīmēta https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Sakām paldies visiem 32 pasākuma dalībniekiem. Ceram, ka esam ieguvuši gan jaunus bibliotēkas draugus, gan lasītājus. 

Pasākuma vizuālo materiālu sagatavoja bibliotekāre Ieva, un to visu kopīgoja Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs.

2021. gada 30. jūnijs

 

Dzīves svētki ar Marinu Kosteņecku

15. jūnijā, pirmajā dienā, kad to ļāva pandēmijas laika ierobežojumi, Ulbrokas bibliotēkā notika tikšanās ar rakstnieci, publicisti Marinu Kosteņecku. Šis bija jaunuzceltās Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavas atklāšanas pasākums, bet rakstniecei tā bija pirmā klātienas satikšanās ar lasītājiem pēc astoņu mēnešu pauzes.  Sarunu  ar rakstnieci vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone. Biedrība izdevusi Marinas Kosteņeckas atmiņu krājumu “Mans XX gadsimts” latviešu un krievu valodā, kopā ar rakstnieci apceļo bibliotēkas visā Latvijā un dāvina tām atmiņu krājumu. Grāmatas dāvinājumā saņēma arī Ulbrokas bibliotēka.

Tiekoties ar lasītājiem, Marina Kosteņecka dalās ar savu dzīvesstāstu – gan grāmatās aprakstītiem, gan plašākai sabiedrībai līdz šim nedzirdētiem notikumiem. Rakstnieces dzīve ir neticami bagāta. To precīzi raksturo par atmiņu krājuma “Mans XX gadsimts” moto izraudzītie Māra Čaklā vārdi: “Es esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani noticis”. Marinai Kosteņeckai piemīt izcils stāstnieces talants, lieliska humora izjūta, spēja aizraut, aizkustināt un iedvesmot. Ulbrokā rakstniece stāstīja par  bērnību un tēva izsūtījumu uz Vorkotu, kur viņš pavadīja 10 gadus un tikai pēc gulaga Marina pirmo reizi satika savu tēvu. Stāstu rakstniece turpināja ar atmiņām par PSRS Tautas deputātes gaitām, Tautas deputātu kongresu un 1989. gada notikumiem, kuros viņa bija aktīva līdzdalībniece un kas sagatavoja augsni Latvijas neatkarības atgūšanai. 

Rakstniecei ir savs atmiņu stāsts arī par Ulbroku. Tas saistās ar Barikāžu laiku, kad 1991. gadā tauta šeit sargāja radiotorni. Tolaik apbraukājot Barikāžu vietas, rakstniece bija pārsteigta arī Ulbrokā pie ugunskuriem sastopot lielu pulku apņēmīgu, drosmīgu un Latviju mīlošu vietējo cilvēku, ko spēcināja atbraukušie kori ar savām dziesmām.

Pasākuma noslēgumā, atbildot, vai šodienas Latvija dod pārliecību, ka bija vērts cīnīties par tās neatkarību, Marinas Kosteņeckas atbilde bija pārliecinoša: “Jā! Latvija var! Tiekoties ar lasītājiem bibliotēkās, es katru reizi pārliecinos, ka manā valstī notiek daudz pozitīvu lietu un Latvija atdzimst! Bet pats svarīgākais – latvieši ir saglabājuši savu valodu. Tauta ir dzīva, kamēr dzīva ir tās kultūra un valoda. Un to pierāda grāmatnīcu un bibliotēku plaukti, kas piepildīti ar izdevumiem latviešu valodā.” Rakstnieci iespaidoja un sajūsmināja arī jaunā Ulbrokas bibliotēka un Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”. “Tas ir fantastiski! Es pat nezinu, kas mani iepriecināja vairāk – siltā auditorijas uzņemšana vai ekskursija “Ulbrokas Pērlē”,” teica Marina Kosteņecka. 

Iespēju tikties ar rakstnieci klātienē un dzirdēt viņas atmiņu stāstus novērtēja daudzi Ulbrokas bibliotēkas lasītāji un iedzīvotāji, apliecinot, ka Marinas Kosteņeckas atmiņas par vēsturiskiem notikumiem un viedoklis par šodienas norisēm sabiedrībai ir svarīgs un ļoti nepieciešams. Pasākumā piedalījās un rakstnieci sveica Stopiņu novada pašvaldības vadītāji -  Vita Paulāne un Ainārs Vaičulens. 

Marinas Kosteņeckas dzīvesstāsts uzrunā, iedvesmo un aizkustina ne vien klausītājus. Rakstniece uzsver, ka katra tikšanās ar saviem lasītājiem ir ļoti svarīga arī viņai pašai – viņa tās sauc par dzīves svētkiem un savām labākajām zālēm. Ar spēju pamatot, ka ir izpildīts tas, ko uzskatījusi par savas dzīves misiju, kā arī, atbildot uz jautājumiem, par valodas nozīmi un robežas trauslumu latviskās un citu tautu identitātes apziņā. No klātesošajiem pasākumā izskan pateicības vārdi, kā arī apliecinājums tam, ka visi kopā esam atguvuši vieduma, patiesuma un spēka lielumu, ko caurstrāvoja satikšanās prieks un vides burvība.


Atmiņu krājumu “Mans XX gadsimts” var iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikalā “Draugu telpa” vai izvēlēties lasīšanai no Ulbrokas bibliotēkas krājuma.

Teksta un vizuālā materiāla autores LNB Atbalsta biedrības pārstāves Sanita Kitajeva, Olita Rozenberga. Satikšanās organizēšanas lomā Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, pasākumu foto retrospekcija Annas Imbrates Siliņas pārziņā. Visu kopā iespējams vērot Ulbrokas bibliotēkas tīmekļa vietnē https://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas un publikācijā par šo tematisko kopā sanākšanu.

Autoru kolektīvs – Sanita, Daiga, Olita, Anna
2021. gada 21. jūnijs

 

Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavas brīvdabas lasījums

Uzsākot dalību Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasīšanas veicināšanas programmā ”Bērnu jauniešu un vecāku žūrija” 2021, Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā 18. jūnijā notika Bena Bereta grāmatas “Bubuļbailes” brīvdabas lasījums. Lasīšanas piedzīvojumā par vārnēnu Ķirsēnu un vāverēnu Ziķeri piedalījās PII “Pienenīte” grupas “Rūķēni” audzēkņi. Bērni vērīgi klausījās, kā vārnēns un vāverēns uzveica bubuļbailes. Pēc lasījuma uzcītīgie klausītāji tika iesaistīti atraktīvā zīmēšanas spēlē, kā arī, bibliotekāres Dainas pavadībā, uzzināja, kādi procesi ar grāmatām notiek bibliotēkā. Kopumā Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā tika jauki pavadīta 18. jūnija pēcpusdiena.

Bibliotēka aicina ikvienu interesentu – lielu vai mazu – ļauties lasīšanas piedzīvojumam, kļūstot par “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatu ekspertu! Kas jādara, lai kļūtu par ekspertu? 
1. Dodies uz sev tuvāko bibliotēku un jautā bibliotekāram par iespēju lasīt žūrijas grāmatas, kļūstot par ekspertu klubiņa dalībnieku;
2. Apskati plakātu “Lasi un vērtē” un izvēlies 6 grāmatas, atbilstošas savai vecuma grupai;
3. Izlasi grāmatas un pieraksti lasīšanas piedzīvojumā gūtās pārdomas;
4. Aizpildi grāmatas novērtējuma anketu;
5. BJVŽ sezonas noslēgumā piedalies lasīšanas svētkos, saņem balviņas un diplomu!

Uz tikšanos bibliotēkā!
Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāre Daina Kalmane
2021. gada 21. jūnijs

 

Ulbrokā uzstādīta piemiņas zīme Edgaram Lāčgalvim kā simbols Latvijas lauksaimnieku paaudzei

2020. gada nogalē, atbilstoši Stopiņu novada domes izsludinātajam konkursam “Edgara Lāčgalvja piemiņas zīmes izstrāde”, tika izveidota un uzstādīta Piemiņas zīme vietā, kur dzīvoja un strādāja Edgars Lāčgalvis (1930-2008). Tēlnieka Valta Barkāna skulpturālajā darbā iekļauts laukakmens, latviskā ainava ar saimnieciskās darbības kopumu, kas ataino Edgara Lāčgalvja dzīves un darba akadēmisku, zinātnisku un izcila organizatora darbības novērtējumu 20. gadsimta otrajā pusē.

Latvijas valsts simtgades gadā (2018), piedaloties Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienotās virtuālās izstādes veidošanā par tematu “Mana novada simtgades cilvēks”, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka apzināja Edgara Lāčgalvja dzīves laikā radītās vērtības. Novērtējot un godinot Latvijas Lauksaimniecības Mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūta (LLMEZPI) ilggadējā direktora, Latvijas Valsts emeritētā zinātnieka, profesora, LLU Goda doktora Edgara Lāčgalvja dzīves laikā paveikto, ir radīta piemiņas un laika zīme kā pateicība par ieguldīto darbu.

ReTV sagatavotajā video sižetā ieskatāmies Edgara Lācgalvja laikabiedru, ģimenes atmiņās un Ulbrokas bibliotēkas veiktajā pētniecības darbā, video skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=RcpH5xkTebo

E. Lāčgalvja interešu un darbības spektrs bija ļoti plašs, ieskaitot izglītību. Viņš ilgus gadus bija LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes (LMF) Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs un specializētās zinātniskās padomes loceklis, LMF Domes loceklis, iniciators studiju kursa Jaunākā lauksaimniecības tehnika ieviešanai; LLU Konventa loceklis; iniciators LLMEZPI un LLU LMF integrācijai, rezultātā visi tā laika ar lauksaimniecību saistītie zinātniskie institūti ir integrējušies LLU; viens no aktīviem Latvijas Lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmijas dibināšanas iniciatoriem un veidotājiem, tās īstenais loceklis un pirmais Inženierzinātņu nodaļas vadītājs; Latvijas Zinātnes padomes (LZP) ekspertu komisijas loceklis; Latvijas Lauksaimniecības zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājs; žurnāla “Latvijas Lauksaimnieks” redakcijas padomes priekšsēdētājs. Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1985) un prēmiju “Sējējs” (1991).

1.  2.

1.attēls. LLA LMF, 1972. gads, tehnisko zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšana.
2.attēls. 1970. gadu beigas, LLMEZPI direktors Edgars Lāčgalvis pasniedz atzinības rakstu vecākajam inženierim Dainim Viesturam.

3. 4. 5.

3.attēls. 1973. gads, izstādes “Novators” atklāša.
4.attēls. 1980. gada sākums, LLMEZPI projektētā tehnika.
5.attēls. 1980. gada 12. maijs, LLMEZPI darba kolektīva dāvana – ozols Edgara Lāčgalvja 50. jubilejā.

E. Lāčgalvis no 1966. gada dzīvoja un strādāja Ulbrokā, 25 gadus būdams Institūta direktors. Tieši šajos gados valsts mērogā tika veidota sistēma: zinātniskā izstrāde, tehnoloģiskā dokumentācija, mašīnu izgatavošana, ēku projektēšana un iekārtu montāža saimniecībās, kā arī iedibināta lauksaimniecības izstāde “Novators”, organizēta ražošanas apvienība “Stars”. Tas bija laika posms, kad lauksaimniecība attīstījās no zirga ratiem un dakšām, kā svarīgiem darba rīkiem, līdz mehanizētai ražošanai. 

6. 7.

6.attēls. LLMEZPI darbinieku grupa, 1987. gads.
7.attēls. Pateicība par Līgo parka veidošanu, Tautas mūzikas svētki 1997. gada 15. jūnijs.

Vienlaikus veikta Ulbrokas ciemata celtniecība darbiniekiem un tālāka tā attīstība, domājot par iedzīvotājiem svarīgām lietām – dalība Līgo parka veidošanā, Barikāžu akmens laukuma sakopšanā, Ulbrokas kapličas saglabāšanā, Ulbrokas vidusskolas celtniecībā un citi paliekoši darbi. 

Iepazinis Edgaru Lāčgalvi kā students, kopš 1969. gada Institūta darbinieks un kolēģis 39 gadu garumā Dainis Viesturs savās atmiņās raksta: “Viņa paaudze piedzima un par apzinīgiem cilvēkiem veidojās neatkarīgas Latvijas laikā, pārdzīvoja pieckārtēju varas maiņu, karu, un savu dzīvi beidza atkal neatkarīgā Latvijā, bet labākos dzīves gadus nodzīvoja padomju Latvijā. Bija dažādas izvēles, domāju, ka Edgars ar savu raksturu un organizatora talantu nevarēja būt malā stāvētājs, bet aktīvs darītājs. Aktīva darbība daudzās toreizējās organizācijās ļāva attīstīt Institūtu, dot lielu ieguldījumu darbu mehanizēšanā laukos, radīt labus sadzīves apstākļus strādājošajiem, lielā mērā veicināt Ulbrokas kā pagasta (tagad novada) centra izveidošanu.”

Vairāk kā četrdesmit gadus zaļojošais ozols Institūta iekšpagalmā zinātu stāstīt daudz. Tā ir darba kolektīva dāvana Edgara Lāčgalvja piecdesmitajā dzīves jubilejā. Tagad līdzās ozolam skatāma piemiņas zīme, kas veltīta Latvijas lauksaimniecības zinātnes sasniegumiem un augsta līmeņa zinātnieka un vadītāja Edgara Lāčgalvja piemiņai. 2021. gada 12. maijā Edgars Lāčgalvis atzīmētu 91 gada jubileju. Vienuviet ozols, piemiņas zīme un paveiktie darbi, kuri allaž atgādinās republikā plaši pazīstama un cienīta lauksaimnieka, talantīga inženiera, izcila zinātnes organizatora darbības laiku.

 

Līdz ar Edgaru Lāčgalvi kā simbolu uzstādīta piemiņas zīme, kas veltīta ilggadējiem institūta darbiniekiem un visai tai Latvijas lauksaimnieku paaudzei, kura nogāja attīstības ceļu no roku darba līdz mehanizētai ražošanai, veica lielākās daļas lauksaimniecības zemju meliorāciju, tādejādi saglabājot un vairojot valsts lielāko bagātību – lauksaimniecības zemi un atstājot pamatu mūsdienu saimniekošanai laukos.

 

Informāciju sagatavoja autoru kolektīvs Daiga Brigmane, Kaspars Vārtukapteinis, Dainis Viesturs
2021.gada 10.maijā

 

Bibliotekāru solo talka 2021 Pētera Brūvera dzimtajās mājās ''Kalējos''

2014. gada pavasarī novada bibliotekāres  saskatīja iespēju līdzās darbam bibliotēkās iesaistīties novada kultūras un rakstniecības vides veidošanā un attīstīšanā. Tā pirms 8 gadiem tika aizsākta bibliotekāro talku tradīcija novadnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”, Līčos, vienlaikus atzīmējot Bibliotēku nedēļu, kuras norise sakrīt ar Pētera Brūvera dzimšanas dienu 24. aprīlī. 

Īpašas koleģialitātes un satikšanās prieka cauraustās ikgadējās talkas parasti kuplā skaitā vienoja novadā dzīvojošās un strādājošās informācijas speciālistes, nereti palīgā nākot arī viesiem no citām bibliotēkām.  

2021. gada pavasara talka ar devīzi “Darīt neticamo!” noritēja nedaudz atšķirīgi no ierastā. Talcinieku pulkā šogad tikai abu novada publisko bibliotēku – Ulbrokas un Sauriešu – bibliotekāres. Āra aktivitātes tika organizētas, ievērojot distanci un citus drošības pasākumus Covid – 19 izplatības ierobežošanai. 

Priecājoties par pavasarīgu sauli, talcinieces sakopa dzejnieka piemiņas vietu Ulbrokas meža kapos. Tālāk Ivetas Brūveres, dzejnieka dzīvesbiedres laipni uzņemtas, abu bibliotēku bibliotekāres piedalījās pavasara darbos apvidus sakopšanā. Šopavasar, domājot ne tikai par esošā uzturēšanu, bet arī nepieciešamām pārmaiņām un atjaunotni, vecajā dārzā tika iestādītas divas ābelītes. 

Cerams, rudenī Stopiņu novada bibliotēkas un “Kalēju” mājas saimniece varēs aicināt ikvienu literatūras un mākslas mīļotāju uz Dzejas dienu āra pasākumu, lai katrs varētu būt līdzdalīgs dzejas tradīcijas turpināšanā un poētikas ikgadējā atjaunotnē Stopiņu novadā. 

Ieva Sproģe
Ulbrokas bibliotēkas projektu vadītāja un informācijas speciāliste 

(28.04.2021.)

 

Grāmatas uzrunā lasītājus

Grāmata ir domu matrica, lasītājs ir atskaņotājs. Bez lasītāja grāmata ir mēma, caur lasītāju grāmata runā. Lai Ulbrokas bibliotēka būtu vieta ne tikai klusajai, bet arī skaļajai lasīšanai, lai nesen pārvestās grāmatas “ierunātos” un pieskandinātu jaunās mājas kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, 2020. gada augustā un septembrī bibliotekāres aicināja lasītājus un viesus sveikt bibliotēku ar kādu brīvi izvēlētu literāra darba fragmentu no brīvpieejas krājuma un lasītavas daudzveidīgajiem resursiem. 

Aicinājumam atsaucās 24 dažāda vecuma bibliotēkas lasītāji, krājumā sameklējot sev tuvu grāmatu. Izvēlētie fragmenti ir ļoti dažādi pēc satura, tapšanas laika un žanriskās piederības. Audio formātā ierakstījām dzeju, tautasdziesmu, stāstu, romānu, lugu un bibliotēkas veidoto novadpētniecības materiālu fragmentus. Lasījumi galvenokārt latviski, taču ieskanas arī krievu un grieķu valoda.  
Sakām paldies visiem, kas piedalījās: Ilvai, Vitai, Dārtai, Ilzei, Zandai, Uldim par pašsacerētu dzejoli, Ivetai, Gustavam, Gintai, Vitai, Dainim, Jausmai, Ramonai, Allai, Jānim, Inesei, Anitai, Vijai, Kristapam, Luīzei, Elzai, Kristianam, Līnai un Matīsam!

Īpašs paldies novadnieka dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzīvesbiedrei Ivetai par izjusto vīra dzejoļa lasījumu. 

Liels paldies arī Dainim! Dainis ierakstam izvēlējās izzinošu vēsturisku pētījumu, īpaši sagatavoja nelielu komentāru un ļoti konspektīvi atklāja 1917. gada Krievijas revolūcijas sagatavošanas un norises aizkulises izlūkdienestu darbinieku redzējumā.

Audio ieraksts ir dabisks, nepiespiests, sirsnīgs. Šur tur kāds troksnītis, tiek pāršķirta nākamā lapa, fonā bibliotekāre stāsta par krājumu vai lasītājs nedaudz saminstinās. Kā dzīvē. Patiesa bibliotēka un grāmatu mīloši lasītāji.  

Ārkārtas situācijai ieilgstot, nolēmām atklāt satikšanās un labu noskaņu noslēpumu - literārs sveiciens kopības izjūtas veicināšanai ar idejām labai lasāmvielai. Šoreiz grāmatu ekspertu un satura veidotāju lomā – lasītāji! 

Ieraksts pieejams tiešsaistē: https://youtu.be/Ap5d9c4SqjM

Ierakstā klausāmi sekojošu autoru darbu fragmenti: 
Vācietis, Ojārs Dzeja
Ķempe, Mirdza Dzintara spogulis
Aspazija Saulains stūrītis
Kalns, Ints Es runāju nopietni
Vācietis, Ojārs Dzeja
Sterģis, Uldis Mana mūza
Brūveris, Pēters Aiz stikla
Ахматова, Анна Лирика
Ksenofonts "Anabāze"
“Kastanis”
“Vecmāmiņa”
Tautasdziesma
Pīrss, Bobijs Viljams Ventons un Lurīdija zaglis
Rasela, Reičela Renē Nikijas dienasgrāmata
Pantermillere, Alise Lotas dienasgrāmata. Pilna māja ar trušiem
Lindgrēne, Astrida Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lido atkal
Hedons, Marks Savādais atgadījums ar suni naktī
Rungulis, Māris Sikspārnis
Sapkovskis, Andžejs Likteņa zobens
Eglītis, Anšlavs Cilvēks no Mēness
Užāne, Jette Jettes dienu grāmata
Trautmanis Andris Izlūkošanas noslēpumi
Adlere, Elizabete Ceļojums uz Kapri
Priede, Gunārs Sēnes un siens

Projekta idejas autore un īstenotāja 
Ulbrokas bibliotēkas kultūras projektu vadītāja Ieva Sproģe
(19.02.2021.)

 

Gaismas reklāmas stends un Ulbrokas bibliotēkas telpu vizuālais noformējums

Februāra mēnesim šogad ir raksturīgs ainaviski balti sniegots klajums, īpaši smalki ziemas raksti un patīkams vēsums, arī bibliotekāru domas un darbus tas pietuvinājis bibliotēku telpu vizuālajam noformējumam. Gada nogalē no ieceres līdz realizācijai tika uzsākta gaismas reklāmas – stenda “Ulbrokas bibliotēka” un iekštelpu uzrakstu izgatavošana. 

Darbu veikšanai tika pieaicināts Tālivaldis Langenfelds – mākslinieks dizainers, kas profesionāli bibliotēku nozarē veidojis vizuālo noformējumu vismaz divdesmit Latvijas grāmatvidēm - publiskajām telpām. Meistara iegūtā vizuālā pieredze un spēja ieklausīties, katrā jaunā gadījumā, liek justies vienoti, bet atšķirīgi, īpaši un iederīgi. 

Ulbrokas bibliotēkas telpu noformējumā māksliniecisko formu veido telpiskums, gaišums, līniju un krāsu tonalitāte. Telpiskā informācijas teksta maketēšana, izgatavošana un uzstādīšana ir pabeigta, radot lasītājam aicinošu un saprotamu vidi par grāmatu krājuma satura izvietojumu. Informatīvās norādes ir redzams, organizējošs un izprotams risinājums grāmatu kārtojuma skaidrojumam.

Gluži tikpat aicinošs un iestādes atpazīstamībai nepieciešams ir gaismas – reklāmas stends “Ulbrokas bibliotēka”, kurš jebkurā gadalaikā un diennakts stundā aicinās un atgādinās par bibliotēkas darbību. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas logo visu citu pašvaldības institūciju starpā ir īpašs grāmatu bruņurupucītis, ko savulaik veidoja māksliniece Gundega Muzikante. Gaismas reklāmas noformējumā logo atspoguļojumam izmantots telpiskums un krāsu piesātinājums. Dzīvīgums, kas piemīt logo dizaina noskaņai un iestādes būtībai gan formas, gan satura ziņā.

Esam pateicīgas Tālivaldim Langenfeldam par profesionālu sadarbību, izjustu attieksmi un ieguldītā darba mīlestību. Kā noprotams, it visā, mīlestība un atbalsts arī no dzīvesbiedres Lindas, kas salti ziemotā sestdienas dienā, piedalījās telpas vizuālā noformējuma radīšanā. Paldies nozares pārstāvjiem, sirds cilvēkiem - vēlam arvien radošu prieku un noskaņu jaunu dizainu apzināšanā un īstenošanā.

Fotrogalerija: https://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

Ulbrokas bibliotēkas kolektīva vārdā vadītāja 
Daiga Brigmane

2021. gada 8. februāris

 

* * * 

PASĀKUMU ARHĪVS

Atpakaļ