Navigācija

Vēsture

 

Stopiņu novada ULBROKAS bibliotēkas vēsture

Ulbrokas bibliotēka, kurā norisinās grāmatu izvēle, iepirkšana, apstrāde, rezervēšana, izsniegšana un saņemšana, kurā rakstām projektus, veidojam pasākumus, apkopojam informācijas resursus, rūpējamies par bibliogrāfiskajiem ierakstiem un novadpētniecības materiāliem, šogad atzīmē savas septiņdesmitgades pastāvēšanu un publisko darbību.

Šim notikumam par godu esam izveidojušas informatīvu rakstu pielikumu “Ulbrokas bibliotēkai – 70”. Tas iepazīstina ar bibliotēkas vēsturiskajā darbībā īpašiem cilvēkiem – bibliotēku vadītājiem. Apraksta bibliotēkas izveidošanās vēsturi. Stāsta par bibliotēku kā par lasītāja un grāmatu satikšanās vietu. Katram no mums uzticot savu uzdevumu un atbildību laika priekšā. 

Aicinām ieskatīties rakstītajā materiālā! http://stopini.lv/media/Ulbrokas_bibl/Ulbrokas_bibliotekai_70_032017_Tevzemite.pdf 

Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs

 

 

             

  Ceļš uz Ulbrokas bibliotēkas pirmsākumiem meklējams Stopiņu pagasta „Brasliņu” saimnieces Almas Brasliņas mājās. Apkārtnes ļaudis saimnieci mīļi sauc par bibliotekāri un kultūras dzīves organizētāju. 
  1935. gadā Dreiliņu pagasta namā iekārtota bibliotēka, ar 614 grāmatām. Par tās vadītāju tika iecelts Jānis Vītoliņš.

  Dokumentēti par bibliotēkas oficiālu dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1947. gads, kad Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēka tika atvērta ciema padomes ēkā „Tālavas” (skat. attēlu).
  Rīgas rajona Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēkas Pases ierakstā fiksēts dibināšanas gads un nosaukuma maiņa – Rīgas rajona Stopiņu ciema Ulbrokas bibliotēka

   

 

[ 2004. gada 31. jūlijs]

Pirmā koka ēka ceļa kreisajā pusē, braucot uz Biķernieku baznīcu. 1947. gadā ciema padomes ēka "Tālavas".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  Fakta konstatējums pēc Latvijas PSR Kultūras ministrijas   Pases datiem, kas izdota 1967. gada 10. martā

 

Par Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēkas pirmo vadītāju ilgus gadus strādā Marta Grintāle. Bibliotēkas apkalpojamā mikrorajona iedzīvotāju skaits tobrīd ir 1700.

Septiņdesmito gadu sākumā bibliotēka tiek pārcelta uz p/s „Ulbroka” klubu Pļavniekos. Minētā ēka celta kā baraka un pielāgota bibliotēkas vajadzībām. Tajā par vadītāju neilgi strādā Bernadeta Senkāne

Bibliotēkas fonds sastāda apmēram septiņi tūkstoši vienību un tā ir izvietota vienā 20 m2 nelielā telpā. Ciemā vēl ir nelielas bibliotēkas: p/f „Jugla”, Biķeru skolā, Mehanizācijas institūtā un Sauriešos.

1972. gadā par Dreiliņu bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Gaida Rozīte. Bibliotēka maina atrašanās vietu un nosaukumu. Tā tiek atvērta Ulbrokā, Institūta ielā 14, Ciema padomes ēkā. Bibliotēkas fonds kļūst lielāks no 3000 līdz pat 10 000 vienībām.

No 1978. gada notiek bibliotēku centralizācija. Grāmatas tiek saņemtas no Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas.

1990. gada jūlijā Ulbrokas bibliotēkas vadību pārņem Inta Orniņa un bibliotēka tiek pārcelta uz jaunām telpām Ulbrokā, Institūta ielā 17.

 

Vēl pēc desmit gadiem 2000. gada septembrī Stopiņu pagasta Ulbrokas bibliotēkas vadību pārņem Daiga Brigmane.

Savas pastāvēšanas 62 gados bibliotēkai vairakkārt nācies mainīt gan atrašanās vietu, gan nosaukumu no Dreiliņu bibliotēkas pārtopot par Ulbrokas bibliotēku. Tiek likvidēta Rīgas rajona Centrālā bibliotēka. Bibliotēkas turpmākā darbība ir Stopiņu pašvaldības ziņā.

Laika gaitā bibliotēka nodrošinājusi bezmaksas apkalpošanas sistēmu un pieejamību visiem pagasta iedzīvotājiem.

Vienlaicīgi ar Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ieviešanu Rīgas rajonā arī Stopiņu pagasta pašvaldība risina jautājumu par informācijas pieejamību pagasta lasītājiem; par jaunu bibliotēkas telpu labiekārtošanu un pilnveidošanu.

 

2002. gada nogalē tiek uzsākts Ulbrokas bibliotēkas rekonstrukcijas darbs. Notiek bibliotēkas telpu paplašināšana un pārvietošana uz jaunām, remontētām telpām Institūta ielā 1, Ulbrokas Zinātnes centra 2. stāvā. No 2003. gada 19. marta bibliotēkas lietotājiem jaunas, mājīgas, modernas telpas 113 m2 platībā. 

[ 2009. gada 30. janvāris ]
LLU Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts

 

[ 2009. gada 30. janvāris ]
Abonements

 

 

BIBLIOTĒKAS FUNKCIONĀLO PLĀNOJUMU VEIDO:

@ integrēta bibliotēkas zāle – abonements ar brīvpieejas krājumu bērnu, jauniešu un pieaugušo vajadzībām, bērnu spēļu stūrītis, pieeja kopkatalogam; 
@ klusā lasītava ar uzziņu informācijas avotu un preses un laikrakstu kopumu, piedāvājot bezmaksas materiālu kopēšanas iespējas no bibliotēkas krājuma; 
@ interneta zāle ar 7 - 8 darbavietām un bezvadu Interneta pieslēgumu lietotāju vajadzībām, abonēto datubāzu izmantojamību lietotāju konsultēšanu;
@darbinieku telpa – profesionālo darbu veikšanai, atpūtai un diskusijām.
 
2007. gadā bibliotēkas esošo plānojumu papildina jaunas telpas izbūve - 18 m2platībā, izmaksas iekļautas Stopiņu novada domes budžetā. 2008. gadā bibliotēkas funkcionālajā plānojumā ierīkota arī bērnu zona, kas veidota speciāli jaunākajiem bibliotēkas apmeklētājiem. Bibliotēkas kopējā platība 131 m2.

 

[ 2008. gada 20. decembris ]
Integrēta bibliotēkas zāle, paredzot zonējumu bērniem

 

 

[ 2008. gada 19. decembris ]
Interneta zāle

 

 

Telpu vizuālais noformējums iekārtots, ņemot vērā arhitekta L. Šmita ieteikumus un funkcionālo plānojumu 2003. gadā, kur visas telpas savstarpēji saistītas. Abonementā iekārtota klientu apkalpošanas darba lete, brīvpieejas krājums 5000 vienības, bērnu literatūras krājums 1800 vienības, katalogs un elektroniskais katalogs, interneta lasītāju darba vietas, sava bibliotēkas zona bērniem. Ierīkoti plaukti 40 periodikas izdevumiem un jaunākās literatūras izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas stends. Klusā lasītava, periodikas uzglabāšanas plaukti un krājums 900 vienības. Darbinieku telpā izvietotas bibliotekāru darba vietas grāmatu apstrādei un labošanai, profesionālo darbu veikšanai, plaukts apstrādājamo grāmatu un materiālu uzglabāšanai, skapis virsdrēbēm un biroju virtuves galds.

 

ULBROKAS BIBLIOTĒKAS JAUNĀS TELPAS

Identitātes digitizācija ir digitālā komunikācija, kas radošā veidā atklāj bibliotēkas satura integrāciju telpās.  VIZUĀLAIS VIDEOMATERIĀLS sniedz ieskatu par īpaši bibliotēkas funkcijām un vajadzībām projektētām telpām. Tas ir stāsts par 740,5 m2 lielu telpas ietekmi uz to, kā mēs domājam, jūtam, mācāmies un rīkojamies, arvien vairāk pievēršot uzmanību bibliotēkas ēkas ietekmei uz pakalpojumu efektivitāti un snieguma rādītājiem. 

2020. gada 18. jūnijā ekspluatācijā tiek nodots Kultūras centrs “Ulbrokas Pērle”, t.sk., Ulbrokas bibliotēka. Ēka ir pašvaldības īpašums 4954,8 m2 platībāUlbrokas bibliotēkas telpu kopējā platība ir 740,5 m2: no tiem 640,4 m2 ir abonements literatūras piedāvājums divos stāvos - lasītāju apkalpošanas zāle (439 m2); Pētera Brūvera lasītava - novadpētniecības resursu kopa, laikrakstu piedāvājums (72,6 m2); Multimediju zāle – sešas datorizētas darba un mācību vietas (56,4 m2); grāmatu krātuve – iespieddarbu uzglabāšanai (22,7 m2); darbinieku telpa – atpūtas telpa darba pārtraukumos (33,5 m2); vadītājas kabinets (16,2 m2).

Tualetes, saimniecības telpa, gaiteņu kopējā platība ir 100,1m2.

Bibliotēkas vēsturē notiek sestā pārvietošanās uz jaunām telpām, tiek pārvests bibliotēkas vairāk nekā 15 000 vienību lielais krājums, bibliotēka nodarbina jau 5 bibliotekārus. Jaunās, īpaši bibliotēkas funkcijām un vajadzībām projektētās telpas atrodas modernā ēkā. Tagad lasītāju ērtībām pieejama ne tikai plaša abonementa zāle divos stāvos un multimediju telpa, bet arī lasītava, kurā apkopota informācija par novadnieka dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera daiļradi. Lasītavas telpa nosaukta dzejnieka un atdzejotāja vārdā.

Lasītavā interesentiem pieejama Pētera Brūvera privātkolekcija, kas ietver ne tikai 346 monogrāfijas, bet arī paša autora darinātu grāmatu plauktu, bibliotēkas restaurētus krēslus, rakstāmgaldu, eļļas gleznu, kā arī atsevišķas privātas autoram piederējušas lietas, piemēram, ādas portfeli un cepuri.

  

Ulbrokas bibliotēkas telpu vizuālais noformējums

Ulbrokas bibliotēkas telpu noformējumā māksliniecisko formu veido telpiskums, plašums, gaišums, līniju un krāsu tonalitāte. Telpu vizuālā noformējuma autors Tālivaldis Langenfelds rada lasītājam aicinošu un saprotamu vidi par grāmatu krājuma satura izvietojumu. Iestādes atpazīstamībai top gaismas – reklāmas stends “Ulbrokas bibliotēka”, kurš jebkurā gadalaikā un diennakts stundā aicinās un atgādinās par bibliotēkas darbību. Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas logo visu citu pašvaldības iestāžu starpā ir īpašs grāmatu bruņurupucītis, ko 2016. gadā veidoja māksliniece Gundega Muzikante. Gaismas reklāmas noformējumā logo atspoguļojumam izmantots telpiskums un krāsu piesātinājums. Dzīvīgums, kas piemīt logo dizaina noskaņai un iestādes būtībai gan formas, gan satura ziņā.

   

 

2021.gada pavasarī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs aicināja Ulbrokas bibliotēku sagatavot pieteikumu Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) izsludinātajai IFLA 2021.gada publisko bibliotēku balvai un pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā. 

Konkursa mērķis - izcelt jaunās publiskās bibliotēkas visā pasaulē. 2021.gada balvai varēja pieteikt 2019. un 2020.gadā celtās vai pārbūvētās bibliotēkas, kas apvieno atvērtu, funkcionālu arhitektūru ar radošu pieeju informācijas tehnoloģijām, interesi pret vietējo kultūru un digitālajiem attīstības procesiem. 

Pieteikums, ko pavadīja fotogrāfijas un video rullītis, tika sagatavots angļu valodā. Tika akcentēta bibliotēkas un jaunās ēkas saistība ar vietējo kopienu un apbūvi, ēkas funkcionalitāte, telpu un aprīkojuma fleksibiltāte un dažādās izmantošanas iespējas. Uzmanība tika pievērsta atvērtās ģimenes tipa bibliotēkas zonējumam un atbilstībai dažādām vecuma grupām un vajadzībām - Abonementam kā ikvienam pieejamai kopienas dzīvojamai istabai. Apskatīti tika ilgtspējīgās attīstības principi būvniecībā un bibliotēkas darbībā, un digitizācijas izmantojums bibliotēkas satura komunikācijā un jaunas pieredzes radīšanā bibliotēkas satura iepazīšanai.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzaicinājums bija mūsdienīgā Ulbrokas bibliotēkas darba novērtējums. Ar pateicību Stopiņu novada domei par jaunajām telpām Ulbrokas bibliotēka ir pagodināta par iespēju pārstāvēt Latviju.

 

BIBLIOTĒKAS PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Bibliotēka darbojas, pamatojoties uz Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas nolikumu, kas apstiprināts ar 2003. gada 21. maija lēmumu „Par Stopiņu pagasta Ulbrokas bibliotēkas nolikumu” (Prot. Nr. 57). Pamatojoties uz Stopiņu pagasta padomes rīkojumu Nr. 17 ( 2004. gada 13. decembrī) par Stopiņu pagasta administratīvās teritorijas pārveidi uz novadu, nolikumā izdarītas izmaiņas ar Stopiņu novada domes lēmumu 2005. gada 02. februārī (Prot. Nr. 103), izmaiņas un precizējumi 2009. gadā 28. janvārī (Prot. Nr.96). Bibliotēkas nolikuma (reglamenta, statūtu) grozījumu datums 2009. gada 28. janvāris, protokola Nr.96; 2016. gada 23. marta sēdes lēmums, protokols Nr.71 par papildinājumiem un/vai grozījumiem iestādes nolikumā, nosakot katras iestādes vadītāja paraksta tiesības.

Ulbrokas bibliotēkas darbību pārzina Stopiņu novada domes priekšsēdētājs. Bibliotēkas darbu vada, organizē, plāno un par tās darbību atbild bibliotēkas vadītāja. Pārceļoties uz jaunām telpām 2003. gadā, bibliotēkā ir otra darbiniece. No 2011. gada vēl viena darbinieka – bibliotekāra štata vieta. Bibliotēkas darbinieku amata pienākumus un tiesības nosaka amatu apraksti, kas saskaņoti, pārskatīti un apstiprināti 2007. gada 03. janvārī, precizēti 2011. gada 7. martā. Pamatojoties uz bibliotēkas vadītājas iesniegumu par darba pienākumu maiņu un uzsākto darbu bibliotēku informācijas sistēmā „Alise”, veikta darba līguma nosacījumu maiņu ar 2009. gada 5. janvāri, nosakot amata nosaukumu: sistēmbibliotekāre (Prot. Nr. 74). Atkārtoti aktualizēti un apstiprināti esošie amatu apraksti bibliotekāra, sistēmbibliotekāra un vadītāja amata pienākumos, no jauna nosakot amatu: bibliogrāfs. Rīkojuma nr. 649 (2016. gada 30. septembris).

Bibliotēkas finansējums ir iekļauts Stopiņu novada kopējā budžetā, tas ir bibliotēkas attīstību veicinošs, atbalstošs un nodrošina labu bibliotēkas funkciju veikšanu. Nodrošināts un pārdomāts ir IT pakalpojumu grozs – uzturēšana, apkalpošana; kā arī darbinieku darba samaksas un obligātās iemaksas, veselības apdrošināšana, telpu īre un komunālie maksājumi. Plānots un atbalstīts ir finansējums bibliotēkas organizēto pasākumu iecerēm un tematisko pasākumu viesiem, ko iedzīvotājiem un saviem lasītājiem bez maksas piedāvā bibliotēkas darbinieki no Stopiņu novada budžeta līdzekļiem. 

Ir saglabāts un finansiāli nodrošināts bibliotēkas krājuma un resursu piedāvājums – grāmatas, laikraksti, datubāzes, audiovizuālie dokumenti. Pamatfinansējums ir pašvaldības budžets un citi ieņēmumi Valsts Kultūrkapitālā fonda finansējums. Līdzfinansējuma iespējas nodrošina projektu papildus piesaistītie līdzekļi, kas iegūti piedaloties un saņemot atbalstu Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajā projektu konkursā „Latviešu oriģinālliteratūra un autori bibliotēkās”(2014). Mērķprogrammas dāvinājums „Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai”, ko atbalsta Kultūras ministrija. Netieši finansiālu nodrošinājumu veic arī fizisko personu dāvinājumi.

 

STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS IESTĀDES

 

KOMUNIKĀCIJA UN SADARBĪBA AR STOPIŅU NOVADA STRUKTŪRVIENĪBĀM

 

BIBLIOTĒKAS PUBLICITĀTE UN NOVĒRTĒJUMS

Latvijas pagastu bibliotekāru 4.kongress „Pagastu bibliotēkas gaismas un problēmu tīklā” sesijas „Jauni novadi, jauna kultūras infrastruktūra” darbā (2005. gadā) uzstājās bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane un Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. Atzīmējami darbinieku raksti un viedokļi par profesionālām tēmām, vadītājas Daigas Brigmanes zinātniski pētnieciskā darba izstrāde – maģistra darbs „Bibliotēka kā publiskās telpas sastāvdaļa” (2008. gads) un bibliotekāres Ievas Mūrnieces„ Ģenealoģija un bibliotēku darbs” (2005. gads) un publicēšana bibliotēkzinātņu nozares izdevumā „Bibliotēku Pasaule” ar raksta nosaukumu „Dzimtu vēstures pētniecība Latvijā un ārvalstīs”. 

Bibliotēkas organizētie literāri tematiskie pasākumi, tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem vienlaikus veicina arī bibliotēkas publicitāti, atpazīstamību un pieejamību. 

Bibliotēkas Viesu grāmatā lasāma sabiedrības un bibliotēkas lietotāju attieksme, kā arī vērtējums bibliotēkas darbībai un juridiskajam statusam. Bibliotēkas vadītājas personiskais ieguldījums novērtēts ar Rīgas rajona atzinību, piešķirot titulu „Gada bibliotekārs 2006” un konkursa „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs” uzvarētājas Pierīgas rajonā titulu 2007. gadā. Arī 2008. gads ienesis starptautisku interesi un darba kvalitātes atzinību, kur bibliotēkas vadītājai Rīgas rajona atzinības raksts par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, integrācijā un kultūrvides veidošanā Stopiņu novadā. 

Bibliotēkas vadītājai Daigai Brigmanei Stopiņu novada pašvaldības Pateicība par profesionālu, atbildīgu, radošu ieguldījumu Ulbrokas bibliotēkas vadītājas darbā (2012. gads), sistēmbibliotekārei Ievai Mūrniecei Pateicība par profesionālo ieguldījumu informācijas tehnoloģiju attīstībā Ulbrokas bibliotēkā (2012. gads).

Kolektīvam ir piešķirta Stopiņu novada pašvaldības Pateicība par ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, popularizēšanā un saglabāšanā (2013.gads). Daigai Brigmanei Stopiņu novada deputātei par personīgo ieguldījumu kopēju mērķu sasniegšanai, veicinot Stopiņu pašvaldības attīstību (2013. gads).

Bibliotēkas darbības starptautisks vērtējums un darbības principi ieinteresējuši viesus no Polijas Informācijas sabiedrības fonda un Polijas Grāmatu institūta, kuru vēlme bija apzināt, kā norisinās Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” īstenošana (2008. gads).

Arī Polijas bibliotēkas, no jau minētā Geitsu fonda, saņēmušas dāvinājumu projekta pieteikuma sagatavošanai, līdzīga projekta izveidei Polijā. Savas vizītes ietvaros, 10. jūlijā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā, viesojās pieci viesi no Polijas un pārstāvji no Kultūras ministrijas valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”. Polijas kolēģi interesējās par to, kādiem mērķiem tiek izmantoti projektā „Trešais tēva dēls” iegūtie datori, kāda ir lietotāju attieksme pret to, ka viņiem tiek piedāvātas jaunas datoru izmantošanas iespējas, vai datori tiek izmantoti arī spēļu spēlēšanai un rēķinu apmaksai tiešsaistē, kāds ir bijis pašvaldības ieguldījums. Ar prieku varējām stāstīt, ka pie mums datori patiešām tiek izmantoti ne tikai izklaidei, bet arī nopietnākas informācijas izguvei no tīmekļa plašumiem, un, ka cilvēki ar patiku apgūst iespējas, kādas piedāvā jaunākās dažādu programmu versijas. Pieaugušie internetu izmanto arī, lai sameklētu kaut ko par konkrētu cilvēku interesējošu hobiju – rokdarbiem, dabas parādībām un mākslas darbiem.

2008. gada oktobrī, Latvijā zināmā projekta „Trešais tēva dēls”, darba vizītē ierodas un Ulbrokas bibliotēkā viesojas Bila & Melindas Geitsu fonda programmu vadītāja Džesika Dora (Jessika Dorr) un fonda „Globālo bibliotēku” koordinatore Debra Džeikobsa (Deborah Jacobs). Tālās zemes pārstāves pavada fonda līdzfinansētā projekta īstenotāji Latvijā - valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” darbinieces publisko bibliotēku attīstības projektu vadītāja Sandra Ozoliņa, projekta ietekmes novērtēšanas vadītāja Kristīne Pabērza un projekta koordinatore Līga Masēna. Darba grupas mērķis – piešķirto finansiālo līdzekļu pielietojums, telpu iekārtojums, informācijas tehnoloģiju piedāvājums, iedzīvotāju apmeklējums un datoru izmantojamība. Jāsaka, ka ieguldītais darbs tika atzinīgi novērtēts ar pateicību Stopiņu novada domes ieguldījumam, ar atzinību profesionālām un apmācītām bibliotēkas darbiniecēm, ar noslogotiem datoriem un apmierinātiem apmeklētājiem. Ieraksts Viesu grāmatā vēsta: 

Thank you so much for the tour of your beautiful library. It is such an important and vibrant community resource.
Congratulations!

Jessica Dorr
Seattle, WA USA
1 October 2008

You and your municipality mayor should feel very proud of the work you have done together to create a growing and strengthening library.
Deborah Jacobs   

Seattle, WA USA

Viesos Džesika Dora un Debra Džeikobsa (ASV, Bila & Melindas Geitsu fonda pārstāves) Stopiņu novada ULBROKAS bibliotēka, 2008. gada 1. oktobris

 

AKREDITĒTA STOPIŅU NOVADA ULBROKAS BIBLIOTĒKA

2009. gada 16. aprīlī Rīgas rajona bibliotēku akreditācijas ietvaros Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēku apmeklēja Publisko bibliotēku akreditācijas komisija – Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane un Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Maruta Jēkabsone, Rīgas rajona galvenās bibliotēkas – Salaspils novada bibliotēkas  direktore Daiga Orbidāne un galvenā bibliotekāre - metodiķe Evita Gleizde. Akreditācijas ietvaros komisija novērtēja bibliotēkas iekārtojumu, pieejamību bibliotēkas lietotājiem, bibliotēkas dokumentāciju, kā arī bibliotēkas darbinieku prasmes sameklēt lietotājiem nepieciešamo informāciju.

Komisijas locekles pievērsa uzmanību arī Stopiņu novada kopējai izaugsmei, novada uzņēmumiem un iedzīvotāju skaitam, kam ir nozīme bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu plānošanā un izpildē. (Attēlā no kreisās B. Tormane, D. Brigmane, D. Orbidāne, E. Gleizde, M. Jēkabsone.)

Latvijas Bibliotēku padomes apstiprināts Publisko bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums par Rīgas rajona Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēku lasāms Latvijas Republikas Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē http://www.km.gov.lv/lv/doc/nozaru/biblio/atzinumi/Rigas_raj_akred_atzin_majaslapai.doc

Tajā rodami atzinīgi izteikumi par bibliotēkas telpām, to estētisko noformējumu. Akreditācijas komisijai apmeklējot bibliotēku, labus vārdus tā teica arī par bibliotēkas krājumu un tā izkārtojumu. Tika atzīmēts arī darbs pie novadpētniecības materiāliem, un bibliotēkas sadarbība ar citām novadā un ārpus tā esošajām organizācijām. Bibliotēkas statuss pēc akreditācijas vietējas nozīmes bibliotēka.

Paldies, Stopiņu novada domei par atbalstu Ulbrokas bibliotēkai gatavojoties akreditācijas procesam un nodrošinot bibliotēkas veiksmīgu darbību.

 


               

 

 

 

 

 

Atpakaļ