Navigācija

Darbības raksturojums

 

 

Ulbrokas bibliotēka ir Stopiņu novada pašvaldības izglītojoša, informatīva un kultūras iestāde, kas Bibliotēku likumā noteiktā kārtībā veic pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu. 

Bibliotēkas darbības mērķis un uzdevumi:

  • veikt pastāvīgu, nepārtrauktu izglītības nodrošinājumu iedzīvotāju tālākizglītības un mūžizglītības apguvē,  atbalstot visu vecumu  interešu izglītību un attīstot informācijpratību, izmantojot informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas;
  • nodrošināt jaunas zināšanas, piedāvājot kvalitatīvus krājumus – grāmatu krājuma komplektēšana, datubāzu un elektronisko dokumentu piekļuve, audio vizuālo dokumentu piedāvājums, seriālizdevumu informatīvais un interešu nodrošinājums;
  • uzturēt un pilnveidot informācijas tehnoloģijas infrastruktūru un informācijas sistēmas – nodrošināt datoru un programmatūru pieejamību un uzziņu meklēšanu bibliotēkā pieejamajās bezmaksas nacionālajās un starptautiskajās datubāzēs; 
  • iesaistīt iedzīvotājus kultūras norisēs, kur bibliotēkai kā kultūras institūcijai ir pamatatbildība kultūras mantojuma apzināšanā un popularizēšanā, literatūras un lasīšanas iemaņu pilnveidē;   
  • nodrošināt automatizētu grāmatu izsniegšanu – saņemšanu;
  • veidot jaunus projektus un iniciatīvas.

 

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA UN SASNIEGTAIS REZULTĀTUS PROJEKTIZSTRĀDĒ

 

 

 

 

 

 

 

 

Global Libraries Bulgaria projekta komanda 

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā, 
LLU LTZ institūta telpās, 2010. gada 27. maijs

 

Comenius apakšprogrammas aktivitātē „Comenius Regio partnerība” tiek atbalstīts Ulbrokas vidusskolas, Stopiņu novada domes un Ulbrokas bibliotēkas izstrādātais projekts „Grāmata ir mūsu draugs – pieaugušo un skolēnu lasīšanas prasmju attīstīšanā”. Projekta iniciatori un sadarbības partneri no Polijas puses ir Piekoszow  Urząd Gminy (Piekoszow pašvaldība), Szkoła Podstawowa (Podstawowas skola)  un Gminna Biblioteka Publiczna (Piekoszow rajona publiskā bibliotēka).  Darbības laiks 2010. gada 01. augusts – 2012. gada 31. jūlijs.

Projekta mērķis ir attīstīt lasītprasmi un radīt lasītprieku Polijas un Latvijas reģionos.

Veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Latviju un Poliju.

Projekta dalībnieki dodas apmaiņas vizītēs pie sadarbības partneriem, tiek rīkoti apmācību semināri un konferences, labas prakses piemēri.

Plānotās aktivitātes un pasākumi veicina iesaistīto pušu atpazīstamību un popularitāti sabiedrībā.

Mums ir svarīgi, lai iedzīvotāju izglītības un prasmju attīstība kalpo kā domāšanā un kultūrā balstīts process.

 

 

   

Kielces Vojevodidtes Galvenā bibliotēka, 
Polija, 2011. gads

   
Bibliotēkas Mediatēka – mūzika, filmas, spēles un grāmatas Foto galerija tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/comenius-regio-partneribas-projekta-aktivitates-2011

 

ES Mūžizglītības programmas Comenius aktivitātes „Reģionālās partnerības” ietvaros Stopiņu novada dome, Ulbrokas bibliotēka un Ulbrokas vidusskola sadarbībā ar partneriem no Polijas - Urząd Gminy, Szkoła Podstawowa, Gimnazjum Jaworznia no 2010. gada līdz 2012. gadam īstenotas projekta „A book is our friend – developing reading education between adults and students” vairākas mobilitātes. Projekta noslēguma vizītes laikā konferences darbā partneri apkopoja paveikto abās dalībvalstīs, dalījās ar labas prakses piemēriem sadarbības iestādēs un rezumēja paveikto. Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane uzsver vairākus ieguvumus, kas projekta laikā īstenojušies.
Ir gūta starptautiska pieredze un atrasta sadarbības iespēja lasīšanas veicināšanas procesiem, ir notikusi veiksmīga problēmas apzināšana un zinātniski pētnieciskā darba izstrāde, ir novērota radoša pašmāju iniciatīva, kā arī radīta lasīšanas vides un formas maiņa, ko pierāda pasākumu daudzveidība un lasītāju atsaucība. Projekts ir cilvēki un radītā pievienotā vērtība to izglītošanā un pozitīvā attieksmē pret lasīšanu.

Bibliotēku novadpētniecības konference "Novadpētniecības jaunās dimensijas atmiņas institūciju sadarbībā", Dobelē, 2014. gada 1.-2. oktobris. Konferences tematiskajā sadaļā Lokālais saturs globālajā tīmeklī dalījās Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, kas savā uzrunā akcentēja sava novada un pašvaldības kultūras kanona vērtības, ko veicinājusi sabiedrības ieinteresētība un līdzdalība bibliotēkas procesos. Stopiņu novada jostas stāsts (2012) un seno māju apzināšanas projekts (2013) ir veidots kā kultūras mantojuma saglabāšana digitālā un telpu vidē, ko veicinājusi radoša sadarbība ar nozaru stratēģijām, kas ietver muzeja, bibliotēku un novada sadarbību.

 

Bibliotēka ir saņēmusi pašvaldības Atzinības rakstus par profesionālu, atbildīgu, radošu ieguldījumu Ulbrokas bibliotēkas vadītājas darbā, par profesionālu ieguldījumu informācijas tehnoloģiju attīstībā Ulbrokas bibliotēkā (2012), par ieguldījumu kultūrvēsuriskā mantojuma apzināšanā, popularizēšanā un saglabāšanā (2013), par aktīvu dalību projektu iesniegšanā un īstenošanā Stopiņu novada attīstībai (2014), par radošumu un profesionalitāti ikdienas darbībā (2015). 
Pierīgas reģiona atzinība „Gada bibliotekārs 2014” piešķirta par ieguldījumu bibliotēkas un novada tēla veidošanā un atpazīstamībā gan vietējā sabiedrībā, gan Latvijas mērogā. Atzinīgi novērtēta vadītājas profesionalitāte, vadot un organizējot Ulbrokas bibliotēkas darbu, ieguldījums iesaistoties un iesaistot citus novadam nozīmīgos projektos, veidojot īpašus novada stāstus. Labi novērtētas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (2014) organizētās Novadu dienas. Atzinība „Gada bibliotekārs” tiek saņemta otro reizi, iepriekš 2006. gadā. Papildus bibliotēkas vadītājas pienākumiem no 2009. gada Daiga Brigmane veic Stopiņu novada domes deputātes pienākumus.

 

BIBLIOTĒKAS DARBS AR SABIEDRĪBU UN SASNIEGTAIS REZULTĀTS

Ikdienas darbs balstīts un, orientēts uz lietotāju, ko raksturo pārdomāts pakalpojums, draudzīgums un profesionāla darbinieku kompetence. Bibliotēkai ir savi priekšnosacījumi: pieejamība un sadarbība, komforts un tēls, pielietojums un sabiedriskās aktivitātes. Ulbrokas bibliotēka funkcionāli veidota un attīstīta, kā kultūras centrs, kur plānveidīgi veidotas izstādes, literāri tematiski vakari un tikšanās ar rakstniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, kultūrvēsturisku vietu un vērtību apzināšana, organizēti filmu un video ierakstu demonstrējumi, tikšanās ar sabiedrībā populāriem grāmatu autoriem un izdevniecību pārstāvjiem, bibliotēkas ekskursijas, teātra apmeklējumi un jauno lasītāju iepazīstināšana ar bibliotēkas pakalpojumiem un informācijas iespējām.

Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem ir neatlaidīgs ikdienas darbs. Sabiedrības informēšana par bibliotēkas darbības funkcijām, pakalpojumiem ir sistemātisks darbības atainojums Stopiņu novada informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte” un Stopiņu novada tīmekļa vietnē sadaļā Kultūra http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka , kur regulāri tiek atjaunināta informācija attiecībā uz jaunumiem izdevējdarbības un grāmatniecības nozarē, bibliotēkā notiekošajiem pasākumiem, bibliotēkas jaunajām grāmatām, abonētajiem laikrakstiem un datubāzēm.

Vērienīgs ģimenes iesaistīšanas pasākums kultūrvides un savas vēstures veidošanā, kā arī lasīšanas veicināšanā ir Stopiņu novada svētku jostas aušana Ulbrokas bibliotēkā. 2012. gads vēstures lappusēs un iedzīvotāju darāmajos darbos raksta jaunas laikmeta liecības. Stopiņu novada ļaudis un to viesi jostas rakstu zīmju ceļā ievij emocijas – prieku, sajūsmu, līdzpārdzīvojumu, sirds mīlestību un vēsturisko atbildību laika zīmju vēstījumā. Spilgtais krāsu dzijas salikums, izveidotie latvju raksta elementi, bibliotēkas rosinošā kultūrvide, atbalstītāju individuālā attieksme un tehnoloģijas laikmeta iezīmes ir apliecinājums vēsturisko, filozofisko un nacionālo domu vienotībai, jo katra dalībnieka iekšējais atskaites punkts ir vērtība, kas spēj stiprināt ģimeni, novadu, laikmetu un spēj saistīt un vienot dažāda vecuma, dzimuma, tautību un profesiju pārstāvjus. Tieši deviņus mēnešus tautiskais modernajā un modernais tautiskajā vai latviskās rakstu zīmes ikdienas ritmā tika ieaustas svētku jostas līkločos, ko visi kopā ierakstam Stopiņu novada 125. gadadienai veltītajā jostā. Katra pašatbildība savas vietas apzināšanā, kā arī tradīciju uzturēšana amatu prasmēs, veidoja lielisku dāvanu un ierakstīja un norādīja savas esības un vietas piederības apziņu. Etnogrāfiskos rakstus veidojuši gudri, radoši, atbildīgi un laimīgi cilvēki. Kopskaitā 427 cilvēki. Vidēji viens raksts ir 10 cm garš, tomēr sajūta, kā pēc liela un labi padarīta darba. Tā ir cilvēkmīlestība, savas vietas piederības sajūta, lepnums, svētums, patriotisms un kultūratbildība.

Rokraksts un saturs ir īpašs, jo tautiskais rakstu zīmju ceļš veido, vien mums, zināmu rokrakstu. Goda jostas zinātnisko skaidrojumu sniedza profesore un habilitētā filoloģijas zinātņu doktore Janīna Kursīte.

 

2012. gada pavasaris ir Ulbrokas bibliotēkas 65. darbības gads. Vēsturiskajā laikā un modernajā telpā bibliotēka ir saglabājusi norādi uz šodienas aktualitātēm un veidojusi grāmatzīmes vai kodus, ko lieto, lai skaidrotu visbiežāk izmantojamās aktualitātes savā ikdienā. Visi kopā esam veidojuši rakstus bibliotēkas kultūrvidē, ienesot vēsturisko, intelektuālo un pašapzinīgo. Visos mums zināmos laikazīmes vai vēsturiskajos vērojumos par Ulbrokas bibliotēkas priekšvēsturi runā skaitļi un notikumu izklāsts, saglabājot norādi uz šodienas aktualitātēm.

2013. gads Ulbrokas bibliotēkas darbības pamatā ir novada cilvēku vēstures un seno māju pētniecība, iedzīvotāju atmiņas, fotogrāfijas un dokumenti par dzīvi un saimniecisko darbību laika posmā līdz 1940. gadam. Kolekcijas „Senās mājvietas Stopiņu novadā” izveide.  Kultūras mantojuma saglabāšana fotogrāfijās ir aicinājums iesaistīties kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanā, lai veidotu kopīgu elektronisko datubāzi ar LNB Digitālās bibliotēkas portāla „Zudusī Latvija” veidotājiem. Ulbrokas bibliotēkas uzmanības lokā ir pētniecības projekts „Senās mājvietas Stopiņu novadā”, kas iekļauj latviskās vides raksturvērtības – seno mājvietu un dažādu priekšmetu apzināšanu, kultūrainavisko ēku fotofiksāciju, kā arī vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstu pierakstus, sajūtot vidi, kur un kāpēc mēs dzīvojam. Stopiņu novada seno māju kultūrvides kopainā – ēkās, kas celtas līdz 1940. gadam, atrodamas kopīgas rakstura iezīmes – pašatbildība, saimnieciskums, lepnums un dzimtas tradīciju uzturēšana. Pārmantotais vai iegūtais īpašums nav noteicošais lielums, bet gan tas, kam cilvēks piešķir nozīmi, kā tiek kopta savas esības piederība un apziņa.
Latvijas agrākā un tagadējā kultūrainavas lieciniece ir un paliek fotogrāfija, kurā tad arī rodam zudušās vai laika gaitā izmaiņu skartās vērtības. Pētnieku grupa sešās ekspedīcijās ieguva materiālu no 16 kultūrainaviskajām viensētām, lai izveidotu kolekciju “Senās mājvietas Stopiņu novadā” un nodrošinātu tās pieejamība interneta vidē.

 

PAŠVALDĪBAS FINANSIĀLI ATBALSTĪTS PROJEKTS “KALĒJS KALA DEBESĪS” (2015)
ir Stopiņu novada domes finansēto projektu konkurss, kurā Ulbrokas bibliotēka piedalās pirmo reizi. Projekta pamatā pavasara talka un bibliotekāru darba svētki dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”.
Īss projekta apraksts.
Stopiņu novada bibliotekāru tikšanās “Līčos” Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji” ir jauna tradīcija, kad dzejnieka un atdzejotāja dzimšanas dienā tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana. Pavasara talka un apkārtnes sakopšana arī tēlaini ir salīdzināma ar rakstniecības radošumu, jaunatklāsmi un paliekošu vērtību veidošanu. Stopiņu novada bibliotekāru tikšanās vienlīdz ir arī Bibliotēku nedēļas un profesijas svētki, kas ir bibliotekāru dzīves un darba izpēte un novadpētniecības resursu pilnveides jautājums.
Dzejas dienas notikumiem un aktivitātēm ir vietējās nozīmes kultūrvēsturisks aspekts, kas veicina radošas un literāras vides saglabāšanu, attīstību un piederību savam novadam. Ar pašu iniciatīvi iedibināts, veidots un uzturēts pasākums rada atbildības sajūtu un pievienoto vērtību sabiedriskās domas līdzdalībai Stopiņu novada kultūras dzīves norisēs.

 

STOPIŅU NOVADA BIBLIOTĒKU UN BIBLIOTEKĀRU NOVITĀTE (2015)
Pavasara talka un bibliotekāru darba svētki ir jauna tradīcija, kad dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimšanas dienā dzimtajās mājās “Kalēji” tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, saglabājot dzejnieka viedo klātbūtni.  Talkas darbības rezultātā 2015. gadā iegūta Stopiņu novada Dzejas dienām atbilstoša pasākuma norises vieta, pēc 19 gadiem ir iespēja organizēt Dzejas dienas dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji” Stopiņu novada Līčos.   2015. gada 11. septembra pasākuma programmas piedāvājums: gan lieliem, gan maziem klausītājiem. Pētera Brūvera un Gundegas Muzikantes grāmatas „Grāmata Gundegai” prezentācija, balvu pasniegšana erudītākajiem Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem, Dzejas dienu 2015 viesu no Lietuvas uzstāšanās, Ivetas Brūveres un Pētera Brūvera kopdarba „Vakariņas ar velnu” publiska nolasīšana. Pasākuma noslēgumā tiek atdzīvināta 1996. gada „Kalēju” Dzejas dienu simbolisko balvu pasniegšana – zelta kuvalda, sudraba veseris un bronzas āmuriņš (apbalvojuma nosaukumus radījis dzejnieks Pēters Brūveris).

 

UZSĀKTA AUTOMATIZĒTA LIETOTĀJU APKALPOŠANA, NODROŠINOT NEATKARĪGU LITERATŪRAS UN NEPIECIEŠAMĀS IMFORMĀCIJAS SAŅEMŠANU VISTUVĀK DARBA UN DZĪVESVIETAI 

2015. gadā modernizēts un atvieglots bibliotēkas lietotāja un bibliotekāra apkalpošanas process, uzsākot automatizētu grāmatu izsniegšanu – saņemšanu.

Jebkuram bibliotēkas elektroniskā kataloga lietotājam ir pieejama izdevumu meklēšana katalogā http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx. Bibliotēkas reģistrētajiem lietotājiem tiek piedāvāta iespēja pieslēgties bibliotēkas elektroniskajam katalogam un izmantot autorizētā lietotāja iespējas – skatīt ziņas par saviem izsniegumiem, pagarināt izsnieguma termiņu, skatīt informāciju par rindām uz izdevumiem, veikt eksemplāru pasūtīšanu, kā arī iestāties rindā uz izsniegtajiem izdevumiem. 

Gan bibliotēkas darbinieki, gan lietotāji šī gada laikā ir pārliecinājušies, ka elektroniskā kataloga sniegto iespēju praktiska lietošana ir ļoti ērta un efektīga.

 

STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS KANONS RAKSTU ZĪMĒS (2015)

2015. gadā apzināts un uzsākts darbs pie Stopiņu novada kultūras kanona rakstu zīmēs izstrādes. Vairāku projektu ietvaros tiek apzināts kultūras kanons un kultūras mantojuma kopums, kas atspoguļo uzkrātās un no jauna radītās nacionālās identitātes un kultūras vērtības seno māju un citu rakstu kontekstā. Stopiņu novada kultūras kanons rakstu zīmēs top kā kartīšu komplekts, t.sk., ceļojošās izstādes materiāla kopa, kas atspoguļo (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātos faktus un veic to popularizēšanu.
Visa pārskata perioda darba prioritātes ir novadpētniecības un izglītojošais darbs, kā arī bibliotēkas projektdarbība Stopiņu novada kultūras kanona pētnieciskajā un nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma dokumentēšanas un publiskošanas darbā. To veicina sadarbība ar LVKFFDA un AKKA/LAA institūcijām, kā arī LTV raidījuma “Ielas garumā” (2019) radošās komandas viesošanās Stopiņu novadā un pēctecība stāsta veidošanā par to, kādi vēsturiski esam šodienas skatījumā – ielas, saimnieciskā darbība un kultūrvēsturiskās mājas, kultūras kanona un rakstu liecības novada pētnieku stāstos https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.10.2019-ielas-garuma.-stopinu-novads.id169979/

Stopiņu novada kultūras kanona rakstu zīmēs kartīšu komplekts apskatāms ŠEIT.

 

PAŠVALDĪBAS FINANSIĀLI ATBALSTĪTS PROJEKTS “RIKŠIEM, BĒRĪT, ES PALAIDU” (2016) ir Stopiņu novada domes finansēto projektu konkurss, kurā Ulbrokas bibliotēka piedalās otro reizi. Projekta pamatā viensētu stāsti: Ulbrokas muižas kalēja un saimnieces mīlas stāsts. Kaluma zīmes Igalu un Zeltiņu dzimtas likteņos - mājas “Akācijas”, Ulbroka, Stopiņu novads.
Īss projekta apraksts.

“Akācijas” ir viensēta ar senu un teiksmainu vēsturi. Mājas celtniecība sākta 1916. gadā, kad Ulbrokas muižas kalējs Rihards Igals, iegūst barona F. fon Mengdema labvēlību un nelielu zemes platību, lai sāktu savas mājas un smēdes celtniecību. Viensētu aptver individuālā apbūve – dzīvojamā un saimniecības ēka, kas ir iekļauta Stopiņu novada kultūras kanonā, jo celta līdz 1940. gadam. Stāsta liecinieces ir senās fotogrāfijas un mazmeitas Māras Zebaueres mutvārdu vēstures liecības. Ulbrokas bibliotēkas pētniecības projekta “Senās mājvietas Stopiņu novadā” izstrādes materiālos (2013) dokumentēts ar leģendām apvīts “Akāciju” mājas stāsts, kas 2016. gadā atzīmē simtgadi.
Plānotajam pasākumam, kas balstīts uz vēsturiskiem faktiem, ir ne tikai vietējas nozīmes kultūrvēsturisks aspekts, to raksturo kalējmeistara amata prasmes Latvijā gan tos laikos, gan šos laikos, demonstrējot vecmeistaru gudrību un “kurpes” rikšotājiem. Stāsts kopumā atgādina arī par Ulbrokas muižas vēstures liecībām laikmeta griežos.

 

MĀJAS SIMTGADNIECES VĒSTURISKĀ ATMIŅA – NEMATERIĀLĀ KULTŪRMANTOJUMA STĀTS

 

2016. gadā muzejnieku un bibliotekāru nemateriālā kultūras mantojuma filozofisko nozīmi raksturoja jēdziens DURVIS. Muzeja nakts notikumi aicināja vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt! Daudzas no tām raksturo mūsu novada viensētu kultūrvēsturisko atmiņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu un amata prasmi. Notikumi un cilvēku rosība mājās “Akācijas” atvēra durvis (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām, kas rodamas tepat Ulbrokas centrā. 
Ikviens interesents varēja uzzināt par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igals un saimnieces Zelmas Leitlands satikšanos, kāzām un turpmākajām dzīves gaitām, kas pieder vienas dzimtas – Igalu un Zeltiņu vēsturiskai atmiņai. Pateicoties saglabātajām fotogrāfijām, dažādiem sadzīves priekšmetiem un atmiņu stāstiem, atklāsmei tiek celts mājas simtgadnieces stāsts.  Notikumu pavērsiens ir laiks, kad Ulbrokas muiža (1901) nonāk barona F. Mengdema īpašumā. Ne tikai ēkai ir sava neatkārtojama kultūrvēsturiska vērtība, bet tieši atmiņu stāstiem, šodienas skatījumā, ir teiksmaina nokrāsa.

 

2017. gada atbalstītais projekts “..šis rudens mūs par atmiņu krustcelēm padarījis.” P. Brūveris ir Stopiņu novada domes finansēto projektu konkurss, kurā Ulbrokas bibliotēka piedalās trešo reizi.

Dzejas dienas Stopiņu novada “Kalējos” ir gadskārtējs pasākums rudens Dzejas dienu laikā. Šis gads novada dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera 60. jubilejas zīmē, tāpēc par pasākuma dienu izvēlēta Baltu vienības diena, kas norisei piešķir ne tikai dzejisku, bet arī tautisku skanējumu. Viesos lietuviešu dzejniece un atdzejotāja Ērika Druņģīte, latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists Knuts Skujenieks, Ulbrokas vidusskolas skolēni un senioru deju kolektīvs “Ulenbroks”.
Pētera Brūvera un Māra Melngalvja laikmeta liecinieku tikšanos vada LNB projektu vadītāja Liega Piešiņa, atmiņu krustcelēs kavējas Inese Zandere – dzejniece publiciste, redaktore, bērnu literatūras izdevēja. “Dzejā es varu visu, ko esmu iedomājusies – valoda ir tā matērija, kurā es jūtos brīvi. Tur man ir taisna mugura, laba stāja, brīnišķīga ritma izjūta”.
Indra Brūvere – Daruliene – tulkotāja, folkloriste, pētniece, literatūrkritiķe. “Esmu pateicīga, ka mans ceļš joprojām turpinās starp divām vienīgajām baltu valstīm, un tas ir ceļš, ko ir gājis mans tētis. Man ir svarīgi to turpināt”.

Veidojas dzejas vēsturei un nākotnei labvēlīga vide. Šajā gadā vēlamies godināt novada dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera 60.(to) dzimšanas dienu.

 

2018. gadā, izmantojot pašvaldības projektu finansējumu, tiek īstenots projekts “Ziedoņa svētki: radošo personību tikšanās “Brasliņās””

Tēmas prioritāte ir kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana - caur jaunradītu saturu runājam par lietām, kas kopumā ir kultūras identitātes jautājums, labvēlīga vide ar kultūras vērtībām valsts līmenī.

Mājas vēsturei pieder saimnieces Almas Brasliņas (1907 – 1976) izcili veidotais dārzs un viesmīlība, kur pulcējās tā laika kultūras un mākslas personības. Dabas un cilvēka mijiedarbības radītā kultūrvide un kolhoza „Ļeņina ceļš” bibliotēkas (1951-1962) darbība ir viensētas lielākā vērtība. “Brasliņas” apmeklējuši gleznotāji: Jānis Pauļuks, Leo Kokle, Jānis Ivanovs, Dancovs, Melnārs, Siliņš, Andersons, Klēbachs un vēl daudzi citi mākslinieki. Iespējams, daudziem nezināma mākslinieku „kopienas” radošā darbnīca ārpus Rīgas, kas nostāstos, liecībās – tērpos, gleznās ir skatāma pasākuma laikā. Pirmie Ziedoņa svētki organizēti 1967. gada 22. maijā.  2018. gadā domāts par svētku tradīcijas atjaunošanu, kur ierodas dāmas ar cepurēm, svinīgi ģērbti kungi un radošas personības, kas reiz “Brasliņu” mājās dzīvojuši.

Edvarda Šmite, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste mākslas vēsturniece klātesošajiem atgādina to laiku, kad tiek noteikta jauno mākslinieku attieksme pret apkārtējo pasauli un reālo dzīvi. Saprotot un mīlot gan cilvēkus, gan dabu, veidojušās mākslinieku liecības par sava laika kultūras sabiedrību. Uzdzirksteļo tikumi un netikumi, uzvirmo stāsti un pastāsti, kaut kur atmiņās nosmaržo tā laika ziedu dārzs. Stāstījums ar akadēmiskāku vai populārāku ievirzi ir subjektīvs faktors, kur nav kategoriskuma un absolūtu secinājumu.

Reibinoša pavasara ziedu elpa uzvirmo, kad mākslas vēsturniece Vita Banga uzbur personību un notikumu radošo bohēmu vai kultūrvides darbību “Brasliņās”. Stāsts par tērpiem, glezniecību ir brīva radošā gara izpausme, kas tiecas atspoguļoties radniecīgās formās. Almas Brasliņas zaļais koncerttērps arī šodien ir goda vietā, grezna laikmeta liecība.

 

2019. gadā, izmantojot pašvaldības projektu finansējumu, tiek īstenots projekts “Alekšu dzimtas lietu stāsti”

2019. gada 18. maijs ir Muzeja nakts notikumi Stopiņu novadā. Rīgas pievārtē Dreiliņu pagasta vēsturiskajā viensētā «Būmaņi» interesentiem paveras dokumentāls stāsts par 20. gadsimta īstiem saimniekiem, kuru  agrākā saimnieciskās darbības lieciniece nav tikai fotogrāfija. Stāsts par ļaudīm, kas pieprot celtniecību, vada saimniecību un attīsta lauksaimniecību. Alekšu dzimtas lietu stāsti ir dokumentētas atmiņas, lai pieminētu gan karalauka varonību, gan novērtētu tos, kuru cīņas ierocis ir lauku saimniecības lauki un ēkas, mājas grāmata pilsoņu pierakstīšanai un saimniecības grāmatas, kas ataino preču, naudas un algotā darbaspēka attiecības un kustību. Īpašu nozīmi laika gaitā ieguvušas dzimtas priekšmetiskās liecības – karogs, vijole, pūra lāde, fotogrāfijas un vēstules. “Būmaņu” saimniecībā ir saglabātas senas ēkas un dzimtas vērtības, kā arī zināmas darba un sadzīves, no agrākām paaudzēm pārņemtas tradīcijas. Pasākuma programmā: Alekšu dzimtas saimnieciskā darbība – mutvārdos dokumentēts vēstījums. Dokumentu tipi – rokraksti, vēstules, kartes, fotogrāfijas. Seno ēku un priekšmetu apskate – kūts, vāgūzis, ratnīca, ledus pagrabs. Kultūrvēsturiskais mantojums – karogs, pūra lāde, vijole, fotogrāfijas, vēstules. Saimnieciskās un sadzīves tradīcijas – vijoļspēle, konkursi, cienasts. Kino vakars – dokumentālais kino par 20. gadsimta saimniecisko darbību Latvijā un Dreiliņu pagastā.

Atpakaļ