Stopiņu novada muzejs

Adrese: Ulbrokas vidusskola, ciemats "Vālodzes", Stopiņu novads, p.n. Ulbroka,  LV-2130

vadītāja  Renāte PRIEDE
tālr.: 26152419
e-pasts: muzejs@stopini.lv

Muzeja darba laiki:
Otrdiena     10:00 - 14:00
Trešdiena   10:00 - 14:00
Ceturtdiena 10:00 - 14:00

Kā arī iespējams apmeklēt muzeju citos laikos iepriekš sazinoties un vienojoties ar muzeja vadību. 

AKTUALITĀTES

Stopiņu novada vēstures muzejā no 15.decembra līdz 15.janvārim apskatāma pastkaršu izstāde. Plašāku informāciju lasīt šeit.

Pasākums "11.novembrī kauja par Rīgu"

Stopiņu novada vēstures muzejs 11.novembrī aicina apmeklēt Rīgas lielākās vēsturiskas kaujas rekonstrukciju 11.novembrī  Zaķusalā. Informāciju par pasākumu var iegūt šeit.

Plašāku informāciju par pasākumu var uzzināt www.pelekaisvilks.lv.

Atvasara Vecpiebalgā

„Rudentiņis bagāts vīrs,” kā vēsta tautas paruna. Darba augļus ražas laikā varēja plūkt tie, kuri čakli pastrādāja pavasarī. Pagājušā mācību gada nogalē Ulbrokas vidusskolā noritējušajā Stopiņu novada vēstures muzeja organizētajā konkursā „Lietu stāsti” - 5.-10. klašu skolēni dalījās savā redzējumā par senas lietas mūsdienu dzīvesstāstu un laureāti septembra beigās devās ekskursijā uz Vecpiebalgu iepazīties ar Latvijas vēsturē nozīmīgu  kultūras darbinieku dzimto pusi un izbaudīt dabas ainas, kuras iedvesmojušas gan Kārli Skalbi, gan brāļus Kaudzītes.

Ekskursijas pirmais objekts gandrīz rīta agrumā bija mājas ar vakara nosaukumu „Saulrieti” – vasaras atpūtas māja, kuru pagājušā gadsimta divdesmitajos gados savā dzimtajā pusē Incēnu kalnā uzcēla literāts un divu Saeimas sasaukumu deputāts Kārlis Skalbe. „Saulrietu lielajā istabā līdz augšstāvam stiklotā gala siena ļāva ieplūst visai rožainajai norieta gaismai. No tā, - vai arī no tā, ka dzejnieks tur bija cerējis pavadīt mūža vakaru, - cēlies Saulrietu vārds. Augšstāva lievenī stāvēt bija tas pats, kas atrasties pasaules centrā: uz trim debesu pusēm- pāri Alaukstam, kura spožais līmenis, lai gan divu kilometru attālumā, rādījās kā sudraba bļoda gulam turpat zem lejas stāva logiem, pāri Taunam, kura purvainais krasts varētu būt aprakstīts “Ezerieša meitā”, pāri septiņsalu Inesim - izplētās desmitiem kilometru tāls novads zilu kalnu pauguru. Šķitums bija tāds, ka nav otras tik skaistas vietas visā pasaulē," tā māju apraksta Kārlis Skalbe. 18 gadus (1926-1944) ,,Saulrieti’’ bija Skalbju ģimenes vasaras iemīļotākā atpūtas vieta. Šeit Kārlis Skalbe rada atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves, smēlās iedvesmu literārajai darbībai un veldzēja dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu un pakalnu harmonijā. Ēkas sapņainajā arhitektūrā un interjerā apjaušamas gan senlatviešu pils aprises un aura, gan, runājot lieliskās „Saulrietu” muzeja gides vārdiem: „tronis, kurā varētu sēdēt princese Ilzīte un Baltais Kaķītis”.

Tālāk ceļš veda caur Vecpiebalgu, kurā aplūkojām II pasaules kara laika (1944.g.) nopostīto un pagājušā gadsimta 90.-tajos gados pēc arhitektes Ausmas Skujiņas projekta atjaunoto Vecpiebalgas luterāņu baznīcu, uz citu Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgu izglītības un kultūras darbinieku memoriālo māju – „Kalna Kaibēniem”. Pirmā latviešu romāna autori, literāti un literatūras kritiķi brāļi Kaudzītes, no kuriem vecākais Reinis ne dienu nebija gājis skolā un Matīss tikai 2 gadus, bet visu bija apguvuši pašmācībā, no 1868. līdz 1882. gadam šeit strādājot par skolotājiem, savās stundās centās iemācīt skolēniem patstāvīgi vērot, spriest un darīt, censties izprast praktiskās dzīves lietu un parādību jēgu, uztvert skaistumu un priecāties par to. Šādā mācību procesā ar labiem panākumiem Ulbrokas skolēnus ievirzīja arī „Kalna Kaibēnu” gids - skolmeistars, sniedzot 19.gs 70.to gadu paraugstundu (disciplīnai, starp citu, klasē jābūt tādai, lai varētu sadzirdēt krītošas lapas troksni!). Plašu ieskatu muzejs sniedz arī tālaika sadzīvē, paradumos un amatos (Reinis bija vērpjamo ratiņu meistars jeb dreimanis) – ēku kompleksā varējām izsekot gan interjeram ar neiztrūkstošo sastāvdaļu – salonu, bibliotēku, kabinetu, un citām telpām, - gan arī noskaidrot gulēšanas paradumus – agrākos laikos ļaudis nevalstījās pa gultu, bet gulēja pussēdus, un atrast pierādījumu slavenajai piebaldzēnu lepnībai – kungu apģērba gabalam mudurainim jeb kungu svārkiem ar ļoti iespaidīgu mugurdaļas krokojumu, kuriem tika izmantoti no 2 līdz pat 5 m auduma platuma - jo vairāk, jo gruntīgāks īpašnieks.

Pēc nopietnības „Kalna Kaibēnos” bija pienācis laiks nedaudz izlocīt kājas, tāpēc devāmies meklēt Latvijas garākas upes Gaujas izteku pie Ilzes ezera, atceļā uzmetot skatu samērā netipiskam objektam Vidzemes sakrālajā ainavā - 1872.gadā celtajam Ežu (Māļu) pareizticīgo dievnamam, kura autors ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Arī mūsdienās šajā baznīca notiek dievkalpojumi apmēram 20 cilvēku lielai draudzei, turklāt tas tiek pamazām atjaunots.

Tālākajā ekskursijas gaitā bija pienācis laiks vēl vienam dievnamam – 1780.gada celtajai Lodes (Apšu) baznīcai, kura pēc celtniecības paņēmieniem ļoti atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas. Interesanti, ka te uzņemtas atsevišķas filmas "Aija" epizodes. Un atpakaļceļā iegriezāmies 19.gs. 80.gados celtās Nēķena muižas parkā Taurenē. Muižas ievērojama ar to, ka tās arhitekts ir savulaik Rīgā ļoti populārais R.G.Šmelings, kā arī tā ir viena no tām muižām Latvijā, kura pateicoties savu īpašniekuPanderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta 1905.gada revolūcijā. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena muižas zemnieki un kalpi. Panderu dzimtai muiža piederēja līdz agrārai reformai – 1922.gadam. Parkā aplūkojām arī piemiņas akmeni Taurenes pagasta komunistiskā terora upuriem.

Un nobeigumā jāsaka mīļš paldies mūsu nenogurdināmajam gidam Tomam Gulbim no excursion.lv, līdz nākamajai reizei!

 R.Priede, Stopiņu novada vēstures muzeja vadītāja

Galerija

(ievietots 11.10.2011)

Noslēdzies konkurss „Stopiņu kaimiņi un kaimiņi Stopiņos” (ievietots 02.06.2011.)