2 item(s)

$79.00

Līgo parks

 

Līgo parks ir unikāla vieta Latvijas lauku kultūrainavā un īpaša vieta Stopiņu novadā. Izveidots 1988. gadā.

Līgo parks ir izveidojies par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. Pirmais parks pasaulē, kur pagodināti latvju raksti. Līgo dārzā apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras, kuru autors ir mūsu novadnieks, tēlnieks Uldis Sterģis. Te arī dabiski augoši dižozoli un bērzu birzis. Brīvdabas estrāde ir lieliska vieta svētku svinēšanai un pasākumu rīkošanai.

Ideju par vietas izveidi Ulbrokā, kur iedzīvotājiem pulcēties un sivnēt Līgo svētkus, izloloja izloloja mūsu novadnieks, tēlnieks Uldis Sterģis. Radis atbalstu idejas īstenošanai pie toreizējās kolhoza vadības un darbiniekiem, tēlnieks Uldis Sterģis un Biruta Zvaigznīte (kolhoza ekonomiste1980-to gadu beigās) aicināja iedzīvotājus kopīgiem spēkiem izveidot Līgo svētku svinēšanas laukumu. Iedzīvotāju atsaucība bija liela, katru mēnesi notika vairākas talkas. Estrādes plānošanai tika piesaistīts arhitekts Elmārs Orniņš.

1998. gadā uzstādīja Līgo akmeni, autoceļa Ulbroka-Ogre malā. Netālu no Līgo parka estrādes uzstādīja pūdeli, autors – Gunārs Andersons, metālkalējs, toreiz strādājis sovhozā “Ulbroka”.

Līgo parku pirmo reizi ielīgoja 1988.gada 23.jūnija vakarā. Līgotāji vispirms nolika ziedus pie Līgo akmens un tikai tad devās līgot pie lielā ugunskura. Toreiz, 1988. gadā Līgo parks bija viens no tautas atmodas simboliem.

1989. gadā Līgo parkā uzbūvēta estrāde, vēlākos gados estrādei uzbūvēts jumts. 

1992. gada vasarā Līgo parkā uzstādīja pirmās latvju rakstu zīmju akmens skulptūras, šobrīd apskatāmas 11 skulptūras, autors - tēlnieks Uldis Sterģis.

Foto: Rakstu zīmju akmeņi Līgo parkā. Autors - tēlnieks Uldis Sterģis.

Apmeklējot Līgo parku, ir iespēja atpūsties skaistā dabas ainavā, smelties spēku ozolu un bērzu birzī, iepazīt latvju rakstus, kas skatāmi cilvēka auguma izmērā, piedzīvot Līgo vakaru pie lielā ugunskura. Vasaras sezonā Līgo parkā notiek deju un kora mūzikas koncerti, viesojas daudzi Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi un grupas, notiek brīvdabas teātra izrādes un festivāli.

2013.gadā Līgo parkam apritēja 25 gadi. Par godu šim notikumam mākslinieks Rolands Vēgners bija izveidojis "Līgo 25" svētku logo, kas 2013.gadā rotāja Stopiņu novadu. "Līgo 25" logo attēlotā saule simbolizē mūsu dzīves ritumu. Krāsas, kas zaigo saules rakstos - saules ceļu dienas garumā, kas simboliski savijas arī ar cilvēka dzīves gājumu. Bordo krāsas mirdzums simbolizē mūsu tautas vienotību. Jubilejas gada ietvaros, pašvaldība organizēja konkursu novada skolēniem "Līgo parkam 25". Stopiņu novada pašvaldība bija sagatavojusi īpašu svētku programmu vasaras mēnešos, kas priecēja Līgo parka viesus. 

2014.gadā Līgo parkā mājvietu rada vēl viena tēlnieka Ulda Sterģa darināta latvju rakstu zīmes skulptūra laukakmenī – „Auseklīša zīme”.

 

LĪGO PARKAM - 30

2018. - Latvijas valsts simtgades gadā aprit 30 gadi kopš Līgo parka izveidošanas.

Par godu šim notikumam, tēlnieks Uldis Sterģis izveidojis autordarbus - "Līgo 30" logo plakātiem un īpašu logo - Līgo parka estrādes noformējumam.

 

Svinot Līgo parka 30. gadskārtu, 21. jūnijā mazi un lieli sanācām kopā, lai skaisti un skanīgi ielīgotu Līgo svētkus. 

No Ulbrokas centra, virzoties uz Līgo parku, ierastais gājēju celiņš pamazām pārvērtās latvju rakstu zīmju ceļā. Auseklīši, Māras krusti, zalktis un dažādas citas latvju rakstu zīmes veda gājējus uz Līgo parku.

Šeit ar skanīgām dziesmām, koklētāju ansambļa “Tīne” pavadījumā, līgotājus sagaidīja rotaļas, dziesmas un spēles. Skaists un ozola spēka pilns Jāņu kronis tika likts galvā Līgo parka idejas autoram, tēlniekam Uldim Sterģim. Pirms 30 gadiem, pateicoties tēlnieka uzņēmībai un darītpriekam, mūsu novadā ir šī unikāla vieta, kādas nav citur pasaulē. 

Skaistām saulgriežu dziesmām skanot, tika izietas rotaļas un izspēlētas spēles. Arī daba mūs svētīja ar svaigām lietus lāsēm un rosināja darboties ar nupat izveidoto “Līgo parka attēlu domino”. Savas zināšanas par Līgo parku ikviens varēja pārbaudīt, atbildot uz viktorīnas “Ko es zinu par Līgo parku?” jautājumiem. Jaunāko paaudzi īpaši uzrunāja spēle "Līgo parka koki", kuru 2002. gadā izveidojušas PII "Pienenīte" audzinātājas. Nedaudz noguruši, bet ar zāļu vakara noskaņu, varējām doties gatavoties Līgo vakaram.

Fotogalerija: http://stopini.lv/lv/galerijas/ieligosana-ligo-parka-470

 

Skaisti rotāts tilts pār Piķurgu, Jāņa māte, priekšsēdētāja Vita Paulāne, un Jāņa tēvs, priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Vaičulens, 23. jūnija vakarā sagaidīja ikvienu līgotāju ar sieru, pīrādziņiem, alu un līgo dziesmām. Ar lāpām un skanīgiem līgo svētku gājiena dalībnieki devās uz Līgo parka estrādi, kur visus sagaidīja Stopiņu novada deju kolektīvi, dziedātāji un daudzie Līgo vakara viesi.

Stopiņu novada pašvaldība godināja Līgo parka izveidotājus un atbildīgos, kuru rūpe un uzdevums parku uzturēt kārtībā ir visus daudzos gadus.

Uldis Sterģis – tēlnieks, Līgo parka idejas autors, piedalījies iekārtošanas talkās, Līgo parkā izvietotas Ulda Sterģa izveidotās latvju rakstu zīmju akmens skulptūras. Līgo parka 30. gadskārtā tēlnieks dāvāja novada ļaudīm un viesiem “Līgo 30” logo, kas šogad caurvij novada vizuālo identitāti.

Biruta Zvaigznīte – viņas ieguldījums ir nemainīgs, aktīva Ulda Sterģa idejas atbalstītāja, Līgo parka iekārtošanas talku organizatore un dalībniece, iesaistījusies Līgo parka popularizēšanā. Ir veikusi lielu ieguldījumu Stopiņu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, grāmatu “Mēs stāstām par Stopiņu novadu” un “Bišu Dievlūgšana” autore.    Līgo vakara sarīkojumā viņa gan piedalīties nevarēja, bet publiski pateicām paldies un līgotāji sveica ar aplausiem.

Elmārs Orniņš – arhitekts, Līgo parka estrādes projekta autors, Stopiņu novada patriots, daudzus gadus aktīvi līdzdarbojas estrādes pilnveidošanā. Šogad izstrādā Latvijas simtgades skvēra projektu Ulbrokā.

Jānis Pumpurs – Stopiņu novada priekšsēdētājs no 2001.-2017. gadam, līdzdarbojies Līgo parka attīstībā, pateicoties viņa idejām un ierosmei daudzveidīgi ir paplašinājies notiekošo pasākumu klāsts.

Jānis Koponāns – ilggadējs PA “Saimnieks” direktors, visus šos gadus aktīvi iesaistījies Līgo parka uzturēšanas un attīstības darbos.

Goda viesiem tika uzticēta Līgo vakara simboliskā tradīcija – Jāņuguns aizdegšana ugunskurā un pūdelē. Novada dejotāji un dziedātāji sastājās goda gatvē uguns ceļam. 

Stopiņu novada māksliniecisko kolektīvu teatralizēts koncertuzvedums Aigas Mednes režijā - “Īsa pamācība mīlēšanā”, bija sagatavots īpaši Līgo parka 30. gadskārtas Līgo vakaram. Leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas lomās iejutās vidējās paaudzes deju kolektīva “Stopiņš” dejotāji un citi teātra mākslas mīļotāji – mūsu novada iestāžu darbinieki. 

Izrādē dzirkstoši un atraktīvi ievijās jautrie deju priekšnesumi vidējās paaudzes deju kolektīvu “Stopiņš” un “Luste”, senioru deju kolektīva “Ulenbroks” izpildījumā. Ar dziesmām koncertuzvedumu kuplināja dziedātāji no jauktā kora “Ulbroka” un sieviešu kora “Madara”. 

Dzīvīgs, sirsnīgs, jautrs un dzīves patiesību piepildīts uzvedums tika izspēlēts vislabākajās brīvdabas izrāžu tradīcijās, un skatītāji to uzņēma ar smiekliem, nopūtām un skaļiem aplausiem. Vienaldzīgo nebija!

Skaists un skanīgs Līgo vakars latviskās tradīcijās izskanēja Līgo parkā jau trīsdesmito reizi. Jāņuguns liesmās raugoties, daudzi kavējās atmiņās, smēla enerģiju un spēku nākotnei. 

Uz tikšanos pasākumos Līgo parkā!

Fotogalerija: http://stopini.lv/lv/galerijas/isa-pamaciba-milesana-ligo-parka-ligo-vakara-471 

(26.06.2018.)

 

Atpakaļ