Latvijai 100

 

Par Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas virsuzdevumu ir noteikta Latvijas sabiedrības valstsgribas un valstiskās piederības sajūtas stiprināšana, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana. Svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu laikā no 2017. līdz 2021. gadam, lai pilnvērtīgi un sistemātiski atcerētos visus vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kas veidojuši Latvijas valsti.

Gatavošanās svētkiem jau sākusies, un to rīkošanā aicinām iesaistīties arī sabiedrību, lai saprastu, ka ikviens no mums var kaut ko uzdāvināt savai Latvijai svētkos. Sagaidot apaļo jubileju, atskatīsimies uz valsts sarežģīto veidošanās ceļu, izceļot un parādot pārējai pasaulei savas kultūras bagātības un izcilības.

Svētku koordinējošo darbu veic Kultūras ministrijas izveidotais Latvijas valsts simtgades birojs sadarbībā ar pašvaldībām. Latvijas valsts simtgades biroja mājaslapa: http://lv100.lv/ 

Katrā pašvaldībā ir noteikts savs valsts svinību simtgades koordinators, lai iedzīvotāji un dažādu nozaru speciālisti varētu sazināties par plānotajām idejām.

Aicinām iedzīvotājus un organizācijas dalīties ar savām idejām un iecerēm Latvijas simtgadei, apkoposim tās un visi sekosim līdzi ideju realizācijai. E-pasts: novada.dome@stopini.lv

Latvijas valsts simtgades pasākumu koordinatore Stopiņu novadā, Vita Paulāne, domes priekšsēdētāja tālr.67910650, vita.paulane@stopini.lv 

**************************************

*** *** ***

*** *** ***

 

Ar Pētera Brūvera zilo divriteni Latvijas simtgades ceļos

Āboli ieritinājušies viens pie otra ciešāk, debesu jums draudzīgi saulains, kaut kur citur pakšķēdamas, krīt zīles, bet dzejnieka mājās, kur ik vārds tiek dzejā teikts, skaņas un krāsas ielīst dvēselē. Ir Stopiņu novada Dzejas dienas pasākums “..viss ir tik vienkārši..”. Jau ceturto gadu pasākuma norises vieta ir Pētera Brūvera dzimtās mājas “Kalēji” ciematā “Līči”. Šogad Latvijas simtgades notikumu ietvaros tiek apzinātas skolu jaunatnes radošās spējas literāra vai mākslas darba radīšanā, izglītojamos motivējot laikmetīgās dzejas lasījumam vai ilustrācijai par tematu “Ko es simtgadē gribu pateikt sava novada dzejniekam”

Jautājums kāpēc un vai nepieciešama dzeja pat netiek uzdots, jo atbildi rodam ritmiski strukturētajās atskaņās, domu plūdumā un pārliecībā par sev zināmas pasaules izpratni. Ir sajūta, ka pateikti simt vārdi Latvijas simtgadei. Simts skaistu, labskanīgu latviešu vārdu un domu nākotnei, ko papildina dzejnieku un mūziķu sirsnīgās atmiņas un pastāsti. Dzejas dienas pasākuma īpašā viese ir Latviešu biedrības Norvēģijā pārstāve un dzejniece Daiga Mežaka.

Neiztrūkstoši Pētera Brūvera iedomātas, ne pasniegtas, ir Dzejas dienas balvas. Tām, kalēja mājās, kalēja amatam piederīgs izskats. Tradicionāli trešo gadu tos sagatavojis koktēlnieks Jānis Grazdanovičs. Šoreiz mazie koka āmurīši rosīgajiem talkas pārstāvjiem – Mārai Zebauerei un Vincetam Aniņam un skolniekiem, kas uzstājās ar priekšlasījumu vai poētisku vēstījumu, kas ir paša sacerēts un ilustrēts vai izvēlēts P. Brūvera dzejolis. 

Gaismas internātpamatskolas audzēkņi klātesošos iepriecināja, atgādinot un vizualizējot divus dzejnieka dzejoļus “Kas kur dzīvo?” un “Kur pasaulē visdrošāk? Dzimtenē.” Savā tautā.

Vērotāju un mīlestības jūtu vadītas ir Upesleju internātpamatskolas - rehabilitācijas centra skolas audzēkņu un Vidvuda Medeņa dzejiskās vārsmas.

Stopiņu pamatskolas audzēkņi patīkami pārsteidz ar apjomīgu dzejojumu un izteiktu saturu.

Izaicinājums un prasme ir Ulbrokas vidusskolas dzejas rakstīšanas un lasījumu veiktajā darbībā.

Savukārt jauno ilustrāciju autori no Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas sevi atklāj filozofiski un mākslinieciski radošā darbu kopumā. Viss summējas pārliecībā un drošības sajūtā, cik svarīgas ir teiksmas par savām mājām un skaisto dabā. Nesamākslota brīvība, vietas piederība un tiešums.  

Paldies Stopiņu novadu skolu pārstāvjiem un to izglītojamajiem par atsaucību un sadarbību. Ar autoru atļauju tiks publiskoti radītie darbi.

Tiem, kam dzejošana liekas neiespējama, dzejnieces un tulkotājas Indra Brūvere Daruliene un Zane Brūvere Kvēpa apliecina, ka Brūveri brūvē un rakstītais vārds spēj pārvērsties savdabīgā izaicinājumā un gramatiskā fonētikā. Jaunākais dzejoļu krājums “Brūveri brūvē” ir viegli plūstoša, jokaina un niansēta satikšanās visiem trim Brūveriem – tēvs Pēters Brūveris kopā ar dvīņumeitām Indru un Zani. 
.. atbalsojas tēta balss arī tajā mīlestības apliecinājumā, ko dzirdam turku valodā vai arī “viss ir tik vienkārši: mirstot neejam bojā”.

To, ka mūžam brīva un dzīva ir draudzība apliecina brīnišķīgi mūziķi un ļoti labi dzejnieka draugi – Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis. Esam vēl tuvāk valodas, skaņas un gara dzīvotspējai. Atmiņām par bijušo draugu dzejnieku Pēteru Brūveri ir sirsnīgums, smeldze un vērīgums. Un tāpēc dzīves laikā - ceļinieks - vērotājs, domātājs un radītājs, kas ir pratis ritmiskā struktūrā veidot rakstus un zīmes, iekļaut ikdienas krāsas un iegūtās zināšanas pārradīt estētiskā redzējumā. 

2018. gada autogrāfu kartiņas pamatā mākslinieces Aigas Garančas zīmējums - ceļinieks ar zilu divriteni, kas, mūsuprāt, lieliski sasaucas ar skaitli 100 un atspoguļo novada dzejnieka radošo šķautni Latvijas simtgades ceļos. Tāpat kā beretēs daiļi ģērbtās bibliotekāres. 

Paldies dalībniekiem par klātesamību un radīto domu, atmiņu, pierakstītā, izjustā, atgādinātā līdziesaisti. Paldies vadītājiem un atbalstītājiem par valodas, ainavas un cilvēku identitātei piederīgas kultūrtelpas veidošanu. Veselību dzejnieka māmuļai Vijai astoņdesmit devītajā dzīves gadā.

Interesenti dzejas dienas pasākuma vizuālo atklāsmi gūs, ieskatoties fotogrāfiju apkopojumā http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas.

Daiga Brigmane,
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja
2018. gada 22. septembris

 

10.Award talkā Likteņdārzā piedalījās arī Ulbrokas vidusskolas skolēni

Jau desmito reizi otrajā septembra sestdienā The Duke of Edinburgh’s International Award Latvia vienību pārstāvji – jaunieši, kuri pilda savas individuālās izaugsmes programmas un tiecas uz pašu izvirzīto mērķu sasniegšanu, un viņu Award vadītāji -, atsaucoties uz Valsts izglītības satura centra aicinājumu, pulcējās Likteņdārzā, lai piedalītos par tradīciju kļuvušajā Award rudens talkā. Šajā Latvijas simtgades pasākumā piedalījās 8 Stopiņu novada iedzīvotāji – Ulbrokas vidusskolas Award vienības pārstāvji. 

8.septembrī Likteņdārzā darbojās 93 talkas dalībnieki no 6 Latvijas novadiem – Auces, Dobeles, Gulbenes, Lielvārdes, Skrīveriem un Stopiņiem. Pirms talkas darbu veikšanas, Ulbrokas vidusskolas Award vienība rūpējās par to, lai talkas dalībnieki savstarpēji iepazīstas un kopā iesildās. Pēc oficiālās Kokneses fonda organizētās Ābolu balles atklāšanas, talkas dalībnieki devās veikt uzticētos darbus. Kamēr vairums talkas dalībnieku rūpējās par kociņu sagatavošanu rudens-ziemas sezonai, izravējot nezāles un uzberot mulču, tikmēr daļa talcinieku palīdzēja vākt un mizot ābolus priekš ievārījuma un spiest sulu. 


Ulbrokas vidusskolas Award vienības 10.Award talkas Likteņdārzā dalībnieku kopfoto

Award talka ir viens no notikumiem, kura ietvaros dažādu Award vienību pārstāvji satiekas un veido sadraudzību, tādēļ pēc talkas ikviens bija aicināts uz kopīgo maltīti pie dabas. Šoreiz, par godu 10.talkas reizei, jaunieši paši pagatavoja īpašo svētku cepumu kūku. 

Pasākuma noslēguma daļā Award Latvia nacionālā koordinatore un Award vienības Likteņdārzam dāvināja laukakmeņus un zemi, kas tiks izmantoti Lielā kalna veidošanai. 


10.Award talkas Likteņdārzā dalībnieku kopfoto 

Paldies, ikvienam talkas dalībniekam no Stopiņu novada par aktīvu iesaistīšanos uzticēto darbu veikšanā! Īpašs paldies Ulbrokas vidusskolas Award vienības vadītājai Lailai Gabrānei!

Informāciju sagatavoja: 
Katrīna Sprudzāne
Valsts izglītības satura centra vecākā referente

(18.09.2018.)

 

Jaunas zināšanas, apskates objekti, ūdenstūrisma un velotūrisma maršruti

Jūnija beigās noslēdzās sešu Lejasdaugavas pašvaldību: Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu kopīgi īstenotais projekts „Lejasdaugavas novadu iedzīvotāju iesaiste velo un ūdenstūrisma maršrutu par godu Latvijas simtgadei izstrādē, kā arī vides izglītošanā.”

Projekta īstenošanas laikā, iesaistot iedzīvotājus, iepazīti jauni dabas un kultūrvēsturiskie objekti, atjaunotas un papildinātas zināšanas par jau apzinātām, bet nedaudz piemirstām kultūrvēsturiskām un dabas vērtībām, veidojot aprakstus un sagatavojot objektu informatīvās plāksnes, kas izvietotas pie šiem objektiem, veiktas dabas objektu sakopšanas talkas projektā iesaistītajos novados. Ķeguma novadā sakopts Senliepu parks Rembates pagastā, Tomes tautas nama parks, Ievu līcis Birzgalē un Baronu Hānu kapi, Ikšķiles novadā - Dubkalnu ūdenskrātuve Zilajos kalnos, Stopiņu novadā - Ulbrokas ezera un Sauriešu karjera apkārtne, Salaspils novadā - Saulesdārza dižpriedes apkārtne, Lielvārdes novadā – Griguļa mežs, kopā talkās iesaistījās vairāk kā 150 talkotāji.

Stopiņu novadā notika saliedēšanās laivu brauciens pa Mazās Juglas upi. Braucienā piedalījās gan mazi, gan lieli laivotāji, gan no Stopiņu novada, gan draugi no kaimiņu novadiem, kopējais braucēju skaits sasniedza 49.

Tapuši vairāki jauni, marķēti velomaršruti: reģionālās nozīmes velomaršruts “Lejasdaugava - Ogres upes ieleja” (Nr. 12), vietējas nozīmes velomaršruti “Ikšķiles pilsēta un novads” (Nr.145), “Apkārt Ķeguma novadam” (Nr. 146), “Mazais loks caur Rūķiem Birzgales pagastā” (Nr. 147), kas testēti un izmēģināti vairākos velobraucienos. Ķeguma novadā notika divi velobraucieni “Tikšanās pie Ņegas” un “Tikšanās Lindes parkā”, Ogres novadā –„Velomaršruta “Ogres upes ieleja – Daugava” atklāšana”, Salaspils novadā – „Iepazīsti Salaspils novada dižkokus”, Lielvārdes novadā - “Lielvārde-Jumprava”, Ikšķiles novadā – 22.aprīļa un 12.maija velobraucieni, kopā velobraucienos piedalījās  vairāk kā 200 riteņotāju.

Notikušas vides gidu apmācības. Ikšķilē vides gidu pasākumā pulcējās 20 interesenti, kas Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „zilie kalni” attīstības aģentūra” vadītājas Ievas Kraukles vadībā izstaigāja Zilos kalnus un tika iepazīstināti ar dabas daudzveidību un populārākajiem apskates objektiem. Vides gidu kursus Lielvārdē apmeklēja 16 dalībnieki, kas vēlējās iegūt zināšanas vides gida darbā, ir gatavi vadīt ekskursijas tūrisma sezonas laikā, un kam ir interese par dabas procesiem. Sešu pilnu apmācības dienu laikā gūtas zināšanas par dažādām saistošām tēmām, dalība apmācībās devusi spēju vadīt ekskursijas dabā, strādāt ar dažādām auditorijām, veidot atraktīvu stāstījumu un plānot ekskursijas maršrutu.

Ikšķiles novadā tika organizēti vairāki informatīvie semināri: 19.aprīlī norisinājās seminārs par dabu, tūrismu un vides aizsardzību, un 26.aprīlī notika izbraukuma seminārs AS Rīgas Meži kokzāģētavā “Norupe”.   Abus seminārus varēja apmeklēt ne tikai klātienē, bet arī noskatīties tiešraidē on-line. Kopējais apmeklētāju/skatītāju skaits uz 30.jūniju sasniedz vairāk kā 700. Savukārt Salaspils novadā notikušas nodarbības skolēniem Nacionālajā botāniskajā dārzā, kurās piedalījās vairāk kā 50 dalībnieki.

Kā arī norisinājušies divi mākslinieku plenēri – Ķeguma novadā plenērs skolas vecuma bērniem “Ekskursija pa Ķeguma novadu un plenērs ar dabas krāsām”, kurā piedalījās 40 skolēni no Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Birzgales, Lielvārdes novadā – četru dienu mākslas plenērs, kurā piedalījās 32 Lielvārdes novada mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un skolotāji, kā arī mākslinieki Aivis Pīzelis, Jolanta Ābele, Agnija Ģērmane un Ieva Jaundaldere.

Projekta realizācija devusi iespēju apzināt un izcelt Latvijas vides un dabas vērtības, papildināt zināšanas par kultūrvēsturi,  kā arī iespēju iepazīt Lejasdaugavas novadus, izmantojot projekta laikā izstrādātos velomaršrutus.

Projekts “Lejasdaugavas novadu iedzīvotāju iesaiste velo un ūdenstūrisma maršrutu par godu Latvijas simtgadei izstrādē, kā arī vides izglītošanā” (Nr.1-08/299/2017. Projektu līdzfinansē Latvijas vides aizsardzības fonds konkursa aktivitātes „Latvijas vides un dabas vērtību apzināšana un izcelšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi” ietvaros un Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novada pašvaldības. Projekta īstenošanas laiks: 16.11.2017. – 30.06.2018.

(01.08.2018.)

 

14. jūlijā Stopiņu novadā notika simbolisks skrējiens ''IZSKRIEN PAR LATVIJAS SIMTGADI!''

14. jūlijā Stopiņu novadā norisinājās skriešanas sacensības tematiski visā Latvijā notiekošajiem simtgades pasākumiem ar nosaukumu "Noskrien par Latvijas simtgadi".

Sportisti startēja 5 un 10 kilometru distances. Laikapstākļi bija pasākumam labvēlīgi, karstums sportistiem radīja lielāku izaicinājumu. Kopā visi dalībnieki pieveica 150 kilometrus.

 

 

NOLIKUMS

 

Atklāta pašvaldību dāvinātā īpaši apgleznotā ģerboņu siena par godu Latvijas simtgadei

26. jūnijā Rīgā, pie ēkas Torņa ielā 4, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, arhitekts Jānis Lejnieks un mākslinieks Leonards Laganovskis atklāja dekoratīvo sienu “Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei”. Siena ir visu Latvijas pašvaldību dāvinājums valstij nozīmīgajā jubilejā.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas, un to gleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis. Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, taču pa šo laiku ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pilsētas un novadi mainījuši savas administratīvās aprises, tāpēc Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar pašreizējiem ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi, un tiem seko novadu ģerboņi alfabētiskā secībā.

Gleznojuma atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tā cieši saistīta ar 1991. gada barikāžu notikumiem. Atceroties šo laiku, Vecrīgas laukumam Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, Smilšu ielas un Torņa ielas krustojumā tika piešķirts 1991. gada barikāžu laukuma nosaukums, ko apliecina skaidrojuma plāksne “Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13.–27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas valdības, sakaru un plašsaziņas iestādes, lai nepieļautu pret valsts neatkarības atjaunošanu vērstu bruņotu apvērsumu”.

Laukums atrodas Vecrīgas ārējā malā, pie Bastejkalna, un tā redzamākā fasāde ir Jēkaba kazarmu ēkas Torņa ielā 4 pretugunsmūris. Gan laukuma nosaukums, gan sienas gleznojums ir kā vēstījums par laiku, kad cilvēki no visas Latvijas ieradās Rīgā, lai sargātu savu dzimteni.

“Šis gleznojums ir nopietns simbols Latvijas pašvaldību un tautas saliedētībai, jo nu jau otro reizi tapis par piemiņu vēstures notikumam, kurš saules mūžu paliks ierakstīts mūsu dzimtenes atmiņu ārēs. Tas ir dziļš vēstījums Latvijas simtgadē. Paldies Rīgas pašvaldībai par iniciatīvu un visām pašvaldībām par atbalstu šīs idejas realizēšanā,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Katra Latvijas pašvaldība Ģerboņu sienas atjaunošanā piedalījās ar līdzfinansējumu. Par šo notikumu pilsētām un novadiem atgādinās dāvana - fotogrāfija rāmītī ar paskaidrojumrakstiņu un mākslinieka parakstu. Sienas gleznojums un labiekārtotā teritorija ir LPS un vairāku Rīgas domes struktūrvienību (SIA “Rīgas nami”, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, SIA “Rīgas meži”, Satiksmes departaments) kopprojekts.

Informāciju sagatavojusi:

Jana Bunkus, 
Latvijas Pašvaldību savienības 
Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos 

(27.06.2018.)

 

Stopiņu novadā iestādīti Latvijas simtgadei veltīti ozoli un liepas

Neilgi pirms vasaras saulgriežiem, 19. jūnijā Stopiņu novadā notika Latvijas simtgadei veltīto koku stādīšana.

Pavasarī aicinājām novada iedzīvotājus ieteikt vietas, kur novadā varētu stādīt kokus. Konkrētus ieteikumus nesaņēmām, bet atbalsts idejai bija viennozīmīgs, tāpēc koku stādīšanas vietas rūpīgi izvēlējās mūsu ainavu arhitekte Megija Gailīte.

Līčos tika iestādīts ozols, kopīgi pulcējoties Līču dienas centra vadītājai un aktīvākajiem dienas centra apmeklētājiem.

Ulbrokā 2 ozolus un 15 liepas iestādīja pašvaldības un Ulbrokā esošo iestāžu vadītāji, pensionāru un jauniešu biedrību pārstāvji, un uzņēmēji – pašvaldības domes vadītāji, Ulbrokas sporta kompleksa, PA “Saimnieks”, PA “Stopiņu ambulance”, Pašvaldības policijas, Ulbrokas kultūras nama, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas, Ulbrokas bibliotēkas, Ulbrokas dienas centra, Pensionāru biedrības , Stopiņu novada jaunieši, un SIA “Ulbroka” pārstāvji.

Rudenī koku stādīšana turpināsies, tāpēc aicinām iedzīvotājus Stopiņu novada domē sniegt savus priekšlikumus.

Pateicamies visiem Latvijas simtgades koku stādīšanas dalībniekiem par kopā būšanu, paveikto darbu un sirsnīgo līdzpārdzīvojumu! 

Fotomirkļi: http://stopini.lv/lv/galerijas/koku-stadisana-latvijas-simtgadei-469 

Stopiņu novada dome

(20.06.2018.)

 

16. jūnijā Līgo parka estrādē - 100 akordeonisti lielkoncertā Latvijas simtgadei

16. jūnijā plkst. 17:00 Stopiņu novadā Līgo parka estrādē pulcēsies 100 akordeonisti no visas Latvijas – akordeona ansambļu un orķestru lielkoncertā “LATVIJAI 100, LĪGO PARKAM 30”.

Dalībnieki: 
Rīga un Pierīga - Augusta Dombrovska mūzikas skola, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Juglas Mūzikas skola , Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola, Pāvula Jurjāna mūzikas skola, Babītes Mūzikas skola, Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola, Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skola, Ķekavas Mūzikas skola, Salaspils Mūzikas un mākslas skola, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola, Ulbrokas kultūras nams, Jūrmalas Mūzikas vidusskola.

Zemgale - Jelgavas Mūzikas vidusskola, Olaines Mūzikas un mākslas skola, Tukuma Mūzikas skola.

Kurzeme - Kandavas Mūzikas un mākslas skola.

Vidzeme - Cēsu Mūzikas vidusskola, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skola, Lielvārdes novada Mākslas un Mūzikas skola, Limbažu Mūzikas skola, Salacgrīvas Mūzikas skola. Siguldas mākslu skola Baltais Flīģelis.

Profesionālo mūziķu “Trio KAFIJA” un  “Kvartets”.

Lielkoncerta programmā skanēs populārās mūzikas melodijas akordeona izpildījumā.

Šāds lielkoncerts notiek pirmo reizi un tiek veltīts mūsu valsts simtgadei, kā arī norises vietas – Līgo parka 30. gadskārtai.

Ieeja ir bez maksas. Lielkoncertu organizē Ulbrokas kultūras nams, atbalsta Stopiņu novada pašvaldība.

(07.06.2018.)

LTV1 sižers: Koncertā tiekas vairāk nekā 100 akordeonistu, kuri sapņo arī par dalību Dziesmu svētkos

Lielkoncerta fotogalerija: http://stopini.lv/lv/galerijas/100-akordeonisti-lielkoncerta-latvijas-simtgadei-468

 

Ulbrokas bibliotēka aicina dalīties atmiņās, veidot Edgara Lāčgalvja personības stāstus un atgādināt vērtības, kas atspoguļosies simtgades cilvēku digitālajā kolekcijā

Sagaidot Latvijas simtgadi, Ulbrokas bibliotēka piedalās Pierīgas reģiona publisko bibliotēku vienotās virtuālās izstādes “Mana novada simtgades cilvēks” veidošanā. Nesenajā aptaujā – ar ko Stopiņu novads var lepoties Latvijas saimē? Tika minēts Edgars Lāčgalvis (1930 -2008) - LLU LTZI direktors 25 gadus. Nozīmīgs ar savu darbu akadēmiskajā vidē un Ulbrokas Zinātniskā centra vadības un celtniecības kompleksa izveidē - institūta ēdnīca, tagad Stopiņu novada ambulance, divstāvīgā mašīnu traktoru stacija - Stopiņu novada domes ēka, noliktava - kultūras nams. Informācijas korpusa vietā Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola, centrālajā ēkā - Ulbrokas bibliotēkas telpas. Celtas novada iedzīvotāju vajadzībām gan toreiz, gan tagad. Izcila personība ar viedu redzējumu par iedzīvotājiem svarīgām lietām - gājēju drošība, Barikāžu akmens laukuma sakopšana, Ulbrokas kapličas saglabāšana, Ulbrokas vidusskolas celtniecība u.c. cildeni darbi. Lepnums visai Latvijas un novada saimei!

Aicinām cilvēkus dalīties atmiņās, veidot Edgara Lāčgalvja personības stāstus un atgādināt vērtības, kas atspoguļosies simtgades cilvēku digitālajā kolekcijā.

Fotogrāfijas, publikācijas, rokraksti, vēstules, audio vai videoieraksti un citi dokumenti Ulbrokas bibliotēkā tiks gaidīti līdz 2018. gada 31. maijam.

Kontaktinformācija: Ulbrokas bibliotēka, tālrunis 67910503, e-pasts: biblioteka@stopini.lv

 

Maijs – Latvijas Brīvības mēnesis!

Kur zemi lai krāšņāku rastu, 
Kam skaistākas dziesmas lai dzied, 
Kā zemi pie dzintara krasta, 
Kā zemi, kur ābeles zied. 

Tā zeme ir dzimtene mana, 
Te izaugt un dzīvot man ļauts.
Ik puķe tās vārdu man zvana, 
Šo zemi par Latviju sauc.
/A.Sakse/

Latvijas valsts 100.jubilejas gadā maijs ir iezīmīgs kā īpašs mēnesis. Jau aprīlī, pulcējoties pa balta galdauta Brīvības pieminekļa pakājē, kultūras ministre Dace Melbārde un kultūras pasākumu veidotāji pieteica maiju kā īpašo Brīvības mēnesi mūsu valstī, kad akcentējam Latvijas brīvībai vēsturiski nozīmīgos notikumus. Latvijas cilvēki svin Latvijas brīvību un novērtē brīvības sniegtās iespējas. Ikviens interesents var tuvāk iepazīties ar Brīvības mēneša Latvijas valsts simtgades pasākumu programmu vietnē www.lv100.lv/briviba.  Maija mēnesī notiks šīs būtiskās simtgades pieturzīmes atzīmēšana ar plašu sporta, kultūras un izziņas notikumu klāstu, stiprinot un godinot Latvijas cilvēku un valsts pamatvērtību – brīvību! Brīvības mēnesī ikviens aicināts iesaistīties savas personīgās un valsts brīvības atzīmēšanā. 

Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.

Latvijas Kultūras ministrijas un Latvijas simtgades biroja iniciētais pasākums - Baltā galdauta svētki bija pirmais notikums, kas 2017.gada 4.maijā ieskandināja Latvijas simtgades piecu gadu svinēšanas ciklu. Pirms gada šajā dienā Latvijas pierobežā satikās cilvēku roku un gara spēks akcijā “Apskauj Latviju”, gar Latvijas robežu stādot simtgades ozolus, Latvijā un pasaulē tika svinēti Baltā galdauta svētki. Šajā laikā atzīmējām arī 100 gadus kopš vēsturiskā Latgales lēmuma apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu valsti. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā.

Arī Stopiņu novadā nu jau trešo reizi tika atzīmēti Baltā galdauta svētki, kuru īpašā raksturzīme šogad bija mūsu novada bērnu veltītais koncerts māmiņām. Tādējādi zināmā mērā šogad Baltā galdauta svētkus varējām skatīt bērna acīm. Koncertā piedalījās vairāku Stopiņu novada izglītības iestāžu audzēkņi. Skanēja dziesmas un dejas, bija arī dažādi muzikāli pārsteigumi. Paldies ikvienam koncerta dalībniekam, viņu vecākiem un pedgogiem. Koncerts izvērtās muzikāli, žanriski un stilistiski daudzveidīgs, tādēļ gandarīti bija visi klātesošie. Paldies arī radošajai apvienībai “Pasaku nams” par koncerta muzikālu bagātināšanu, bet jo īpaši pasaku tēlam Sprīdītim par interesanto un sirsnīgo koncerta vadīšanu. Koncertam izskanot, Sprīdītis ikvienam novēlēja būt tikpat čaklam, drosmīgam, neatlaidīgam un uzņēmīgam kā viņš – tad ikviens atradīs savu laimīgo zemi tepat Stopiņu novadā un spēs piedzīvot sirdī ilgi lolotus brīnumus ne tikai virtuālajā realitātē. 

Sagaidot Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu – 4.maiju, Baltā galdauta svētkos bija iespēja satikties, dalīties atmiņās un iespaidos, kā arī piedalīties radošajās aktivitātēs, kuras bija sarūpējušas Stopiņu novada iestādes, uzņēmēji un mākslinieciskie kolektīvi. Arī šogad turpinājām tradīciju – Baltā galdauta svētki ielas garumā. Ikvienam klātesošajam bija iespēja aktīvi līdzdarboties svētku norisē un dāvināt savu laiku un labo domu enerģiju Latvijai un savam novadam. 

Balts galdauts latviešiem jau vēsturiski ir simbols kopīga galda klāšanai un svinēšanai. Parasti ap galdu ar savu cienastu pulcējas ģimene, draugi, kaimiņi vai novada iedzīvotāji. Balts galdauts - ģimenes vērtība, mūsu tautas pašapziņas un lepnuma simbols, kas joprojām glabājas daudzu skapjos no paaudzes paaudzē. Pie balti klāta galda vienmēr tiek risinātas sarunas, pieņemti nozīmīgi lēmumi, svinēti svētki, apliecināts dzimtas stiprums un vēlme būt visiem kopā. Baltā galdauta svētku mērķis jau arī ir iedvesmot cilvēkus 4.maijā pulcēties pie viena galda draugu vai tuvinieku lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot to. 
Interesanti, ka Baltā galdauta svētku svinēšana būs sākums arī jaunai Latvijas Institūta  iniciatīvai – Latvijas oficiālajai Facebook lapai latviešu valodā “Kaut kas mīļš no Latvijas”, kurai aicinām sekot visus Baltā galdauta svētku dalībniekus gan Latvijā, gan ārpus tās. “Ar šo jauno Facebook lapu vēlamies savienot visus latviešus un latviešu valodu zinošos Latvijas draugus visā pasaulē vienā virtuālā asinsritē,” saka LI direktore Aiva Rozenberga.

Cerams, ka ikvienam no mums izdevās sajust 4.maija svētku garšu, stiprināt piederības sajūtu savai zemei un godināt mūsu brīvību, esot kopā ar saviem mīļajiem šaurākā vai kuplākā pulkā. Paldies visiem, kas bijām kopā un svinējām Latvijas svētkus – mūsu PAR dienu, atpūtāmies, lepojāmies ar savu novadu un valsti un par vēl vienu soli tuvinājāmies Latvijas simtgadei! Lai no mazām domām izaug lieli darbi! Lai mums visiem saulains un gaišu domu caurstrāvots Latvijas Brīvības mēnesis! 

Inta Kalniņa
Ulbrokas kultūras nama vadītāja 

Baltā galdauta svētku Stopiņu novadā fotogalerija: http://stopini.lv/lv/galerijas/balta-galdauta-svetki-stopinu-novada-2018-458

(11.05.2018.)

 

Stopiņu novada skolēni fotografē un piedalās fotokonkursā

Stopiņu novada skolās Latvijas valsts simtgades pasākumu ietvaros tiek īstenots projekts “Latvijas skolu jaunatnes fotokonkurss ”Mana zeme skaistā””. 

Projekta būtiskākā aktivitāte ir fotokonkurss, kura ietvaros ikviens skolēns tiek aicināts uzņemt Latviju raksturojošas fotogrāfijas, izmantojot mobilos telefonus un fotoaparātus. Katrā novadā un pilsētā ir atrodams Latvijas skaistums, kuru ir vērts iemūžināt fotogrāfijās, lai lepotos un parādītu citiem.

Skolēni savus darbus var iesniegt interneta vietnē www.manazemeskaista.lv, kur interesenti tos var aplūkot un arī nobalsot par labākajiem darbiem.

Skolēnu labākie darbi tiks izgatavoti kā foto gleznas un projekta noslēgumā tās kā dāvinājums nonāks skolu īpašumā, ienesot valsts svētku noskaņu un Latvijas skaistumu caur skolēnu radošajiem darbiem mācību iestādēs.

Lai projekts norisinātos veiksmīgi, ļoti nozīmīga ir sadarbība ar novadu un pilsētu pašvaldībām. “Latvijai 100” projektu darba grupa saka lielu paldies Stopiņu novada pašvaldībai par izrādīto atbalstu projektu īstenošanai.

Tikpat nozīmīgs ir Stopiņu novada uzņēmēju atbalsts. 2017. gadā ļoti veiksmīgi visā Latvijā tika īstenots projekts “Dienasgrāmata”, kura ietvaros skolēni projekta organizatoriem iesūtīja pašu zīmētus zīmējumus par tēmu “Mana dienasgrāmata” ar mērķi rosināt skolēnus izpausties radoši, ļaujot viņiem pašiem veidot savas skolas tēlu.

Aizvien sakām lielu paldies SIA “Agrera” un SIA “MARKO KEA” par atbalstu Stopiņu novada skolēnu radošajām idejām!

Leposimies ar Latvijas skaistumu kopā!

“Latvijai 100” projekta darba grupa
(18.04.2018.)

 

Latvijas vides aizsardzības fonds ir apstiprinājis sešu novadu pašvaldību sadarbības projektu par godu Latvijas simtgadei

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija (LVAFA) ir apstiprinājusi  sešu novadu pašvaldību sadarbības projektu “Lejasdaugavas novadu iedzīvotāju iesaiste velo un ūdenstūrisma maršrutu par godu Latvijas simtgadei izstrādē, kā arī vides izglītošanā” 

Projekts paredz, ka sešu novadu pašvaldības – Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma, Salaspils un Stopiņu novada pašvaldība – izstrādās velomaršrutu par godu Latvijas simtgadei un īstenos dažādas aktivitātes iedzīvotāju vides izglītošanā, tādā veidā popularizējot gan vietējā, gan noslēgumā nacionālā mērogā izcilos Lejasdaugavas novadu dabas un kultūrvēsturiskos objektus Ogres upes ielejā, Daugavas labajā krastā un Mazās Juglas krastos.

Projekta ietvaros tiks izstrādāts vienots velo maršruts, kas apvienos visus novadus, uzstādītas velomaršruta marķējuma zīmes, uzstādītas kulturvesturisko un dabas objektu marķējuma zīmes, rīkotas talkas novadu teritorijās, kā arī velobraucieni, lekcijas, plenērs un laivu brauciens. 

Projekta īstenošanas laiks ir no 2017.gada 16.novembra līdz 2018.gada 30.jūnijam. LVAFA piešķirtais finansējums – Eiro 40 000,00, kas sastāda 77% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Pārējos 23% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām sastāda visu pašvaldību līdzfinansējumi.

Aicinām sekot līdzi informācijai par projekta aktivitātēm un aktīvi tajās piedalīties! 

Ingrīda Birzniece-Ezera, 
Stopiņu novada domes projektu vadītāja


Materiāls tapis ar Latvijas vides
aizsardzības fonda atbalstu
(07.02.2018.)

 

Tautas lietišķās mākslas studijas “ULBROKA” dalībnieku aicinājums visiem Stopiņa novada iedzīvotājiem un novadā strādājošiem!

2018. gada 18. novembrī dosimies svinēt Latvijas simtgadi uzvelkot rakstainus cimdus!

Nāciet pie mums uz studiju, lai iemācītos un adītu rakstainus cimdus. Ja esat jau prasmīgi cimdu adītāji, nāciet lai dalītos pieredzē.

Piedalīsimies kopā visas Latvijas akcijā “Cimdotā Latvija”. Mūsu pašu adītie rakstainie cimdi būs kā kopīgā pazīšanās zīme svinot Latvijas simtgadi.

Jau kopš seniem laikiem latvietim cimdi ir apģērba sastāvdaļa ar dziļi simbolisku nozīmi. Cimdos saskatāma latviskā gaume, izdoma, amatu prasmes un radošums.

Ieadīsim cimdos savu radošumu, savas rakstu zīmes un krāsu prieku! Cimdu adīšanas prasmes jums iemācīs Stopiņu novada iedzīvotāja, studijas rokdarbu skolotāja un Tautas daiļamata meistare Baiba Ūķeniece. 

Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā no 18.00-21.00 studijas telpās Institūta ielā 22, Ulbrokā (blakus ambulancei). Informāciju par nodarbību dienām katru nedēļu var izlasīt pie studijas durvīm vai zvanot Baibai Ūķeniecei pa tālruni 23776922.

Aicinām piedalīties ikvienu iedzīvotāju - gan skolēnu, gan studentu, gan jaunās māmiņas un tētus, gan vecmāmiņas un vectētiņus. Nāciet, lai būtu vienoti Latvijai!

Tautas lietišķās mākslas studijas “Ulbroka” vadītāja Ārija Vītoliņa

(Foto no Upesleju dienas centra arhīva, dienas centra apmeklētāju darinātie rakstainie cimdi.)

(23.01.2018.)

 

Latvijas Radio raidījums "100 NO MUMS" ciemos pie Daigas Brigmanes, Ulbrokas bibliotēkas vadītājas

Iespējams, ka daudziem no mums priekšstats par bibliotēkas darbu ir izveidojies kaut kad sen bērnībā vai jaunības gados un liekas, ka tas saistās ar grāmatu plauktiem ēnainās telpās, kur mūžīgais miers un kāds, veicot darbu, kārto grāmatu kartītes. Bet tā nav. Mūsdienu bibliotēka ir ne tikai grāmatu izsniegšanas vieta, pat ne tikai pieejama telpa ar datoriem, pat ne tikai informācijas centrs, vēl vairāk – bibliotēka ir vietas kultūrvēstures mantojuma vācēja un glabātāja , bibliotēka nodarbojas ar novadpētniecību.   Un tas ir darbs, kas noris tālu prom no pašas bibliotēkas.

Raidījuma ieraksts pieejams: http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/100-no-mums/ciemos-pie-daigas-brigmanes-ulbrokas-bibliotekas-vaditajas..a88590/ 

Avots: http://lr2.lsm.lv/lv/lr2/  (29.06.2017.)

 

Fotogalerija: BALTĀ GALDAUTA svētki Ulbrokā, 2017. gada 4. maijā

2017. gada 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā no plkst. 12:00-15:00 BALTĀ GALDAUTA SVĒTKI Stopiņu novadā

Ulbrokā, Institūta ielā, ceļa posmā no Institūta ielas 8 līdzInstitūtai ielai 4,

Pie balti klātiem galdiem: 
•    Muzikāli priekšnesumi kopā ar apvienību „Imanta – Dimanta un draugi”
•    Dejas Stopiņu novada dejotāju sniegumā;
•    Iespēja sadancoties un sadziedāties;
•    Iespēja uzrakstīt savu vēlējumu novadam un Latvijai;
•    Prezentācijas, radošas, sportiskas un izklaidējošas aktivitātes;
•    Mājražotāju pārtikas produkti;
•    Amatnieku darinājumi;
•    Darbosies kafejnīca

Iespēja pieteikties tirgotājiem (mājražotājiem) pa tālr. 28642344 un 27854570 līdz 28.aprīlim. 

*************************************

Stopiņu  novads – Latvijas simtgadei

Latvijas simtgades svinību gadu ietvaros Stopiņu novadā tiks organizēti  dažādi valstiskās piederības apziņas veidošanas un kultūrizglītojoši pasākumi. 

Gatavojoties godam sagaidīt Stopiņu novada 130. jubileju 2017. gadā, ir uzsākta dokumentālās filmas „Stopiņu novada laika zīmes” uzņemšana, kurā būs vērojami Stopiņu novadā notiekošie pasākumi gada ritumā. Filmas prezentācija plānota 2018. gadā, kā viena no Stopiņu novada dāvanām Latvijai, simtgadi sagaidot. 

Stopiņu novada lielākā dāvana Latvijas simtgadē būs jaunais Stopiņu novada Kultūras centrs, kura būvniecība uzsākta 2016. gadā. 

Šā gada marta beigās organizējām semināru “Stopiņiem-130; Latvijai-100”, kurā izstrādājām dažādas radošas idejas, un kā turpinājums, vasarā notiks radošais plenērs ar mērķi - Latvijas simtgadei veltīta vides objekta skices izstrāde. 

Atsaucoties mūsu novadnieka, tēlnieka Ulda Sterģa idejai, 2016. gadā, tautas lietišķās mākslas studijas “Ulbroka” profesionālā vadībā, uzsākām Stopiņu novada tautastērpa radīšanu. Krāsu izvēlē novada brunčiem iesaistījām novada iedzīvotājus – ar balsojumu tika izvēlēts vēlamākais krāsu salikums. Šogad, Līgo svētkos, pirmo reizi būs iespēja ieraudzīt Stopiņu novada tautas tērpu. 

2016. gadā, sekojot Kultūras ministrijas aicinājumam, Stopiņu novadā tika svinēti BALTĀ GALDAUTA svētki. Šogad turpinām šo tradīciju ar jaunu vērienu – BALTĀ GALDAUTA svētki ielas garumā, piedaloties pašvaldības iestādēm ar dažādām radošām un sportiskām aktivitātēm, māksliniecisko kolektīvu priekšnesumiem, amatnieku demonstrējumiem, notiks arī mājražotāju tirdziņš. 

2017.gadā novadā norisinās dažādas akcijas – „Es mīlu Latviju”, „Es mīlu Stopiņus”, „Mans novēlējums Latvijai”, „Mans novēlējums Stopiņiem”. 

2017. gada 25. augustā notiks Stopiņu novada 130. jubilejai un Latvijas 100-gadei veltīts  pirmatskaņojums - komponista Māra Lasmaņa jaundarbs „Ezera mistērija” ar mūsu novadnieka – dzejnieka Pētera Brūvera dzeju. 2017. gadā P.Brūverim būtu apritējuši 60 gadi, un “Ezera mistērija” ir veltījums dzejnieka piemiņai.

Latvijas simtgades gadā – realizēsim jaunus un iepriekšējos gados uzsāktos darbus.

Ir uzsākts darbs pie grāmatas par Ulbrokas muižu, kurā būs ietverts plašs kultūrvēsturisks pētījums par muižas un apkārtnes izveidošanos un attīstību. Grāmatu plānots izdot 2018. gadā. 

2018. gadā viena no mūsu novada rotām - Līgo parks, sagaidīs savu 30. pastāvēšanas gadskārtu.  Kā viens no centrālajiem notikumiem plānots multidimensionāls uzvedums Līgo parkā 2018. gada 18. novembrī. 

Organizēsim sportiski-kultūrvēsturiski-izglītojošu orientēšanās pasākumu pa Stopiņu novada teritoriālo robežu. 

Kā skaistu simbolu un atskaites punktu, novadā stādīsim mūsu tautas spēka un dvēseles kokus - ozolus un bērzus.

Atklāsim Latvijas simtgadei veltītu vides objektu Stopiņu novada centrā.

Latvijas simtgades svinību gadu ietvaros rīkosim dažādus svētkus ar Latvijas vietvārdu izcelšanu – Kaudzīšu ielas svētki, Burtnieku ielas svētki u.c.

Informāciju sagatavoja Inta Kalniņa, 
Ulbrokas kultūras nama vadītāja
(20.04.2017.)

 

Stopiņu novads gatavojas Latvijas simtgadei

Kā galvenā dāvana Latvijas simtgadē Stopiņu novadā būs jaunā Stopiņu novada Kultūras centra atvēršana mūsu novada ļaudīm un viesiem. 2016. gada septembrī ir uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi. Tuvākajos gados mūs gaida saspringts un atbildīgs darbs, lai kultūras centrs, kurā jaunu mājvietu radīs gan bibliotēka, gan dzimtsarakstu nodaļa, gan muzejs un semināru zāle – “zaļā klase”, kā arī Lielā un Mazā zāle un mēģinājumu telpas mūsu pašdarbnieku kolektīviem, taptu noteiktajos termiņos un galvenais – ļoti labā kvalitātē. Kvalitāte un drošība – tie ir galvenie atslēgas vārdi mūsu turpmākajā darbā, to apzinās visi – gan pasūtītājs, gan projektētāji, būvnieki un būvuzraugi.

Stopiņu novadā esam iecerējuši izveidot Latvijas simtgadei veltītu, īpašu āra objektu, instalāciju. Ceram, ka Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas mākslinieki piedalīsies ar idejām un palīdzību projekta realizācijā.
Jau nākamgad notiks Stopiņu novada 130. jubilejai un Latvijas 100-gadei veltīts  pirmatskaņojums - komponista Māra Lasmaņa jaundarbs „Ezera mistērija”. Darbs tapis kā Stopiņu novada domes pasūtinājums, mūzikā skanēs mūsu novadnieka – dzejnieka Pētera Brūvera dzeja. 2017.gadā P.Brūverim būtu apritējuši 60 gadi, un “Ezera mistērija” ir veltījums dzejnieka piemiņai.  Mūzika, dzeja, deja, gaismas – tie ir elementi, kuru saspēlē iecerēts panākt īpašu emocionālo stāvokli ikvienam koncerta dalībniekam un klausītājam. Jaundarbs jau nodots Stopiņu novada koriem un ansambļiem, muzikālā materiāla apgūšanai, plānots pieaicināt arī viesmāksliniekus.

Esam iecerējuši veidot dokumentālus materiālus par mūsu novada ilgdzīvotājiem. 

Uz Stopiņu novada 130.jubileju un Latvijas simtgadi Stopiņu novadam būs savs tautas tērps. Novada iedzīvotāji ir nobalsojuši par tautastērpa brunču auduma krāsām un jau ir izgatavots pirmais auduma paraugs, šobrīd notiek aktīvs darbs pie tautastērpa izveides. 2017.gadā varēsim prezentēt pilnu tautastērpa komplektu - sievām un vīriem.

2016. gada 4.maijā pievienojāmies Latvijas 100-gades biroja aicinājumam un svinējām Baltā galdauta svētkus. Stopiņu novada iedzīvotājus aicinājām kopīgi sanākt Ulbrokas kultūras namā un pulcēties pie Balti klāta galda, lai iepazītos ar novada pašdarbnieku devumu, satiktu klātienē mūsu dziedātājus, dejotājus, audējus un rokdarbniekus, un parunātu par mums visiem būtiskiem jautājumiem. Ikdienas ritmā katrs ejam savās gaitās, koncertos tiekamies, bet parunāties laika neatliek. Šādi svētki ir ļoti laba vieta, kur satikties visiem vienuviet, labāk iepazīt vienam otru un radīt jaunas sadarbības idejas. Svētku reizei ļoti piederīgu un izjustu koncertu kultūras namā sniedza Zane Jančevska ar mūziķiem. Koncertā izskanēja skaistas latviešu tautasdziesmas, dzīves laikā krāti vecvecāku stāsti un atziņas, kas lika aizdomāties par daudzām mūsu dzīvē svarīgām lietām.

Baltā galdauta svētku tradīciju turpināsim arī nākamajos gados, dažādojot to norisi. 

Latvijas simtgades svēku ietvaros 30. gadadienu sagaidīs mūsu novada rota – Līgo parks. Šos svētkus esam iecerējuši svinēt ar multidimensionālu uzvedumu Līgo parkā.

Kā vēl vienu lielāko notikumu jāatzīmē – top grāmata par Ulbrokas muižu, kuras atvēršana iecerēta 2018.gadā. 

Ir iecerēti vēl vairāki lielāki un mazāki darbiņi, pasākumi un iedzīvotāju iniciatīvu realizēšana.

Vita Paulāne

(10.10.2016.)

 

Stopiņu novada domē 2016.gada 3.februārī tikās kultūras darbinieki un sporta pārstāvji, lai vienotā darba grupā strādātu pie pasākumu plāna svētku “Stopiņu novadam 130” 2017.gadā un Latvijas simtgades 2018.gadā, veiksmīgai norisei.

 
Darba grupā tika pārrunāta 2016.gada plānotā kultūras programma, kurā ir iekļauti Latvijas simtgadei veltīti pasākumi. Tika apspriestas saņemtās idejas un priekšlikumi novada svētku un Latvijas simtgades pasākumu programmas veidošanai.
Radošas un interesantas idejas, pie kurām tiek strādāts, un pavisam jaunu ideju asni tika iesēti auglīgās darba grupas diskusijās. 

Kā galvenā dāvana Latvijas simtgadē Stopiņos būs jaunā Kultūras centra atvēršana mūsu novada ļaudīm un viesiem. Darba grupa vienojās arī par āra objekta, instalācijas veidošanu, kas būtu veltīta Latvijas simtgadei un šo darbu uzticēt mūsu radošajam UMMS mākslas nodaļas kolektīvam. Novada svētku ietvaros tiks atskaņota komponista Māra Lasmaņa kantāte “Ezera mistērija”  ar mūsu novadnieka, dzejnieka Pētera Brūvera vārdiem. Kantātes atskaņošanā piedalīsies pašvaldības pašdarbnieki, UMMS pedagogi un viesmākslinieki. Vēlamies veidot dokumentālus materiālus par mūsu novada simtgadniekiem, TLMS ”Ulbroka” dalībnieces veido Stopiņu novada tautas tērpu. Svinēsim Baltā galdauta svētkus arī mūsu ciemu ielās, sasaistot to nosaukumus ar literāriem darbiem vai to autoriem, svinēsim Līgo parka 30 gadu svētkus ar multidimensionālu uzvedumu Līgo parkā, stādīsim kokus, organizēsim daudz dažādus interesantus un izzinošus pasākumus un notikumus, gaidīsim arī ikviena interesenta ierosinājumus.

Šā gada 4.maijā Stopiņu novadā svinēsim Baltā galdauta svētkus, kas ir viens no Latvijas simtgadei veltītiem pasākumiem, kas noritēs visā Latvijā. Ar Baltā galdauta svētkiem ir doma iedibināt jaunu tradīciju Latvijas valstiskuma svinīgai atzīmēšanai ģimenēs un kaimiņu kopienās. Baltajam galdautam ir arī simboliska nozīme, caur šādu tradīciju godinot vietējos nozīmīgākos notikumus un personības, ko šogad realizēsim arī Ulbrokas kultūras namā, 4.maijā organizējot koncertu un uz “Baltā galdauta” visiem interesentiem būs iespēja iepazīt mūsu novada kultūras bagātības.

(10.02.2016.)

 

Atpakaļ