2 item(s)

$79.00

Navigācija

Vēsture

 

Stopiņu novada ULBROKAS bibliotēkas vēsture

Ulbrokas bibliotēka, kurā norisinās grāmatu izvēle, iepirkšana, apstrāde, rezervēšana, izsniegšana un saņemšana, kurā rakstām projektus, veidojam pasākumus, apkopojam informācijas resursus, rūpējamies par bibliogrāfiskajiem ierakstiem un novadpētniecības materiāliem, šogad atzīmē savas septiņdesmitgades pastāvēšanu un publisko darbību.

Šim notikumam par godu esam izveidojušas informatīvu rakstu pielikumu “Ulbrokas bibliotēkai – 70”. Tas iepazīstina ar bibliotēkas vēsturiskajā darbībā īpašiem cilvēkiem – bibliotēku vadītājiem. Apraksta bibliotēkas izveidošanās vēsturi. Stāsta par bibliotēku kā par lasītāja un grāmatu satikšanās vietu. Katram no mums uzticot savu uzdevumu un atbildību laika priekšā. 

Aicinām ieskatīties rakstītajā materiālā! http://stopini.lv/media/Ulbrokas_bibl/Ulbrokas_bibliotekai_70_032017_Tevzemite.pdf 

Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs

 

 

             

  Ceļš uz Ulbrokas bibliotēkas pirmsākumiem meklējams Stopiņu pagasta „Brasliņu” saimnieces Almas Brasliņas mājās. Apkārtnes ļaudis saimnieci mīļi sauc par bibliotekāri un kultūras dzīves organizētāju. 
  1935. gadā Dreiliņu pagasta namā iekārtota bibliotēka, ar 614 grāmatām. Par tās vadītāju tika iecelts Jānis Vītoliņš.

  Dokumentēti par bibliotēkas oficiālu dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1947. gads, kad Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēka tika atvērta ciema padomes ēkā „Tālavas” (skat. attēlu).
  Rīgas rajona Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēkas Pases ierakstā fiksēts dibināšanas gads un nosaukuma maiņa – Rīgas rajona Stopiņu ciema Ulbrokas bibliotēka

   

 

[ 2004. gada 31. jūlijs]

Pirmā koka ēka ceļa kreisajā pusē, braucot uz Biķernieku baznīcu. 1947. gadā ciema padomes ēka "Tālavas".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  Fakta konstatējums pēc Latvijas PSR Kultūras ministrijas   Pases datiem, kas izdota 1967. gada 10. martā

 

Par Stopiņu ciema Dreiliņu bibliotēkas pirmo vadītāju ilgus gadus strādā Marta Grintāle. Bibliotēkas apkalpojamā mikrorajona iedzīvotāju skaits tobrīd ir 1700.

Septiņdesmito gadu sākumā bibliotēka tiek pārcelta uz p/s „Ulbroka” klubu Pļavniekos. Minētā ēka celta kā baraka un pielāgota bibliotēkas vajadzībām. Tajā par vadītāju neilgi strādā Bernadeta Senkāne

Bibliotēkas fonds sastāda apmēram septiņi tūkstoši vienību un tā ir izvietota vienā 20 m2 nelielā telpā. Ciemā vēl ir nelielas bibliotēkas: p/f „Jugla”, Biķeru skolā, Mehanizācijas institūtā un Sauriešos.

1972. gadā par Dreiliņu bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Gaida Rozīte. Bibliotēka maina atrašanās vietu un nosaukumu. Tā tiek atvērta Ulbrokā, Institūta ielā 14, Ciema padomes ēkā. Bibliotēkas fonds kļūst lielāks no 3000 līdz pat 10 000 vienībām.

No 1978. gada notiek bibliotēku centralizācija. Grāmatas tiek saņemtas no Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas.

1990. gada jūlijā Ulbrokas bibliotēkas vadību pārņem Inta Orniņa un bibliotēka tiek pārcelta uz jaunām telpām Ulbrokā, Institūta ielā 17.

 

Vēl pēc desmit gadiem 2000. gada septembrī Stopiņu pagasta Ulbrokas bibliotēkas vadību pārņem Daiga Brigmane.

Savas pastāvēšanas 62 gados bibliotēkai vairakkārt nācies mainīt gan atrašanās vietu, gan nosaukumu no Dreiliņu bibliotēkas pārtopot par Ulbrokas bibliotēku. Tiek likvidēta Rīgas rajona Centrālā bibliotēka. Bibliotēkas turpmākā darbība ir Stopiņu pašvaldības ziņā.

Laika gaitā bibliotēka nodrošinājusi bezmaksas apkalpošanas sistēmu un pieejamību visiem pagasta iedzīvotājiem.

Vienlaicīgi ar Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ieviešanu Rīgas rajonā arī Stopiņu pagasta pašvaldība risina jautājumu par informācijas pieejamību pagasta lasītājiem; par jaunu bibliotēkas telpu labiekārtošanu un pilnveidošanu.

 

2002. gada nogalē tiek uzsākts Ulbrokas bibliotēkas rekonstrukcijas darbs. Notiek bibliotēkas telpu paplašināšana un pārvietošana uz jaunām, remontētām telpām Institūta ielā 1, Ulbrokas Zinātnes centra 2. stāvā. No 2003. gada 19. marta bibliotēkas lietotājiem jaunas, mājīgas, modernas telpas 113 m2 platībā. 

[ 2009. gada 30. janvāris ]
LLU Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts

 

[ 2009. gada 30. janvāris ]
Abonements

 

 

BIBLIOTĒKAS FUNKCIONĀLO PLĀNOJUMU VEIDO:

@ integrēta bibliotēkas zāle – abonements ar brīvpieejas krājumu bērnu, jauniešu un pieaugušo vajadzībām, bērnu spēļu stūrītis, pieeja kopkatalogam; 
@ klusā lasītava ar uzziņu informācijas avotu un preses un laikrakstu kopumu, piedāvājot bezmaksas materiālu kopēšanas iespējas no bibliotēkas krājuma; 
@ interneta zāle ar 7 - 8 darbavietām un bezvadu Interneta pieslēgumu lietotāju vajadzībām, abonēto datubāzu izmantojamību lietotāju konsultēšanu;
@darbinieku telpa – profesionālo darbu veikšanai, atpūtai un diskusijām.
 
2007. gadā bibliotēkas esošo plānojumu papildina jaunas telpas izbūve - 18 m2platībā, izmaksas iekļautas Stopiņu novada domes budžetā. 2008. gadā bibliotēkas funkcionālajā plānojumā ierīkota arī bērnu zona, kas veidota speciāli jaunākajiem bibliotēkas apmeklētājiem. Bibliotēkas kopējā platība 131 m2.

 

[ 2008. gada 20. decembris ]
Integrēta bibliotēkas zāle, paredzot zonējumu bērniem

 

 

[ 2008. gada 19. decembris ]
Interneta zāle

 

 

Telpu vizuālais noformējums iekārtots, ņemot vērā arhitekta L. Šmita ieteikumus un funkcionālo plānojumu 2003. gadā, kur visas telpas savstarpēji saistītas. Abonementā iekārtota klientu apkalpošanas darba lete, brīvpieejas krājums 5000 vienības, bērnu literatūras krājums 1800 vienības, katalogs un elektroniskais katalogs, interneta lasītāju darba vietas, sava bibliotēkas zona bērniem. Ierīkoti plaukti 40 periodikas izdevumiem un jaunākās literatūras izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas stends. Klusā lasītava, periodikas uzglabāšanas plaukti un krājums 900 vienības. Darbinieku telpā izvietotas bibliotekāru darba vietas grāmatu apstrādei un labošanai, profesionālo darbu veikšanai, plaukts apstrādājamo grāmatu un materiālu uzglabāšanai, skapis virsdrēbēm un biroju virtuves galds.

 

BIBLIOTĒKAS PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Bibliotēka darbojas, pamatojoties uz Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas nolikumu, kas apstiprināts ar 2003. gada 21. maija lēmumu „Par Stopiņu pagasta Ulbrokas bibliotēkas nolikumu” (Prot. Nr. 57). Pamatojoties uz Stopiņu pagasta padomes rīkojumu Nr. 17 ( 2004. gada 13. decembrī) par Stopiņu pagasta administratīvās teritorijas pārveidi uz novadu, nolikumā izdarītas izmaiņas ar Stopiņu novada domes lēmumu 2005. gada 02. februārī (Prot. Nr. 103), izmaiņas un precizējumi 2009. gadā 28. janvārī (Prot. Nr.96). Bibliotēkas nolikuma (reglamenta, statūtu) grozījumu datums 2009. gada 28. janvāris, protokola Nr.96; 2016. gada 23. marta sēdes lēmums, protokols Nr.71 par papildinājumiem un/vai grozījumiem iestādes nolikumā, nosakot katras iestādes vadītāja paraksta tiesības.

Ulbrokas bibliotēkas darbību pārzina Stopiņu novada domes priekšsēdētājs. Bibliotēkas darbu vada, organizē, plāno un par tās darbību atbild bibliotēkas vadītāja. Pārceļoties uz jaunām telpām 2003. gadā, bibliotēkā ir otra darbiniece. No 2011. gada vēl viena darbinieka – bibliotekāra štata vieta. Bibliotēkas darbinieku amata pienākumus un tiesības nosaka amatu apraksti, kas saskaņoti, pārskatīti un apstiprināti 2007. gada 03. janvārī, precizēti 2011. gada 7. martā. Pamatojoties uz bibliotēkas vadītājas iesniegumu par darba pienākumu maiņu un uzsākto darbu bibliotēku informācijas sistēmā „Alise”, veikta darba līguma nosacījumu maiņu ar 2009. gada 5. janvāri, nosakot amata nosaukumu: sistēmbibliotekāre (Prot. Nr. 74). Atkārtoti aktualizēti un apstiprināti esošie amatu apraksti bibliotekāra, sistēmbibliotekāra un vadītāja amata pienākumos, no jauna nosakot amatu: bibliogrāfs. Rīkojuma nr. 649 (2016. gada 30. septembris).

Bibliotēkas finansējums ir iekļauts Stopiņu novada kopējā budžetā, tas ir bibliotēkas attīstību veicinošs, atbalstošs un nodrošina labu bibliotēkas funkciju veikšanu. Nodrošināts un pārdomāts ir IT pakalpojumu grozs – uzturēšana, apkalpošana; kā arī darbinieku darba samaksas un obligātās iemaksas, veselības apdrošināšana, telpu īre un komunālie maksājumi. Plānots un atbalstīts ir finansējums bibliotēkas organizēto pasākumu iecerēm un tematisko pasākumu viesiem, ko iedzīvotājiem un saviem lasītājiem bez maksas piedāvā bibliotēkas darbinieki no Stopiņu novada budžeta līdzekļiem. 

Ir saglabāts un finansiāli nodrošināts bibliotēkas krājuma un resursu piedāvājums – grāmatas, laikraksti, datubāzes, audiovizuālie dokumenti. Pamatfinansējums ir pašvaldības budžets un citi ieņēmumi Valsts Kultūrkapitālā fonda finansējums. Līdzfinansējuma iespējas nodrošina projektu papildus piesaistītie līdzekļi, kas iegūti piedaloties un saņemot atbalstu Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajā projektu konkursā „Latviešu oriģinālliteratūra un autori bibliotēkās”(2014). Mērķprogrammas dāvinājums „Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai”, ko atbalsta Kultūras ministrija. Netieši finansiālu nodrošinājumu veic arī fizisko personu dāvinājumi.

 

STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS IESTĀDES

 

KOMUNIKĀCIJA UN SADARBĪBA AR STOPIŅU NOVADA STRUKTŪRVIENĪBĀM

 

BIBLIOTĒKAS PUBLICITĀTE UN NOVĒRTĒJUMS

Latvijas pagastu bibliotekāru 4.kongress „Pagastu bibliotēkas gaismas un problēmu tīklā” sesijas „Jauni novadi, jauna kultūras infrastruktūra” darbā (2005. gadā) uzstājās bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane un Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs. Atzīmējami darbinieku raksti un viedokļi par profesionālām tēmām, vadītājas Daigas Brigmanes zinātniski pētnieciskā darba izstrāde – maģistra darbs „Bibliotēka kā publiskās telpas sastāvdaļa” (2008. gads) un bibliotekāres Ievas Mūrnieces„ Ģenealoģija un bibliotēku darbs” (2005. gads) un publicēšana bibliotēkzinātņu nozares izdevumā „Bibliotēku Pasaule” ar raksta nosaukumu „Dzimtu vēstures pētniecība Latvijā un ārvalstīs”. 

Bibliotēkas organizētie literāri tematiskie pasākumi, tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem vienlaikus veicina arī bibliotēkas publicitāti, atpazīstamību un pieejamību. 

Bibliotēkas Viesu grāmatā lasāma sabiedrības un bibliotēkas lietotāju attieksme, kā arī vērtējums bibliotēkas darbībai un juridiskajam statusam. Bibliotēkas vadītājas personiskais ieguldījums novērtēts ar Rīgas rajona atzinību, piešķirot titulu „Gada bibliotekārs 2006” un konkursa „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs” uzvarētājas Pierīgas rajonā titulu 2007. gadā. Arī 2008. gads ienesis starptautisku interesi un darba kvalitātes atzinību, kur bibliotēkas vadītājai Rīgas rajona atzinības raksts par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, integrācijā un kultūrvides veidošanā Stopiņu novadā. 

Bibliotēkas vadītājai Daigai Brigmanei Stopiņu novada pašvaldības Pateicība par profesionālu, atbildīgu, radošu ieguldījumu Ulbrokas bibliotēkas vadītājas darbā (2012. gads), sistēmbibliotekārei Ievai Mūrniecei Pateicība par profesionālo ieguldījumu informācijas tehnoloģiju attīstībā Ulbrokas bibliotēkā (2012. gads).

Kolektīvam ir piešķirta Stopiņu novada pašvaldības Pateicība par ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, popularizēšanā un saglabāšanā (2013.gads). Daigai Brigmanei Stopiņu novada deputātei par personīgo ieguldījumu kopēju mērķu sasniegšanai, veicinot Stopiņu pašvaldības attīstību (2013. gads).

Bibliotēkas darbības starptautisks vērtējums un darbības principi ieinteresējuši viesus no Polijas Informācijas sabiedrības fonda un Polijas Grāmatu institūta, kuru vēlme bija apzināt, kā norisinās Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” īstenošana (2008. gads).

Arī Polijas bibliotēkas, no jau minētā Geitsu fonda, saņēmušas dāvinājumu projekta pieteikuma sagatavošanai, līdzīga projekta izveidei Polijā. Savas vizītes ietvaros, 10. jūlijā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā, viesojās pieci viesi no Polijas un pārstāvji no Kultūras ministrijas valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas”. Polijas kolēģi interesējās par to, kādiem mērķiem tiek izmantoti projektā „Trešais tēva dēls” iegūtie datori, kāda ir lietotāju attieksme pret to, ka viņiem tiek piedāvātas jaunas datoru izmantošanas iespējas, vai datori tiek izmantoti arī spēļu spēlēšanai un rēķinu apmaksai tiešsaistē, kāds ir bijis pašvaldības ieguldījums. Ar prieku varējām stāstīt, ka pie mums datori patiešām tiek izmantoti ne tikai izklaidei, bet arī nopietnākas informācijas izguvei no tīmekļa plašumiem, un, ka cilvēki ar patiku apgūst iespējas, kādas piedāvā jaunākās dažādu programmu versijas. Pieaugušie internetu izmanto arī, lai sameklētu kaut ko par konkrētu cilvēku interesējošu hobiju – rokdarbiem, dabas parādībām un mākslas darbiem.

2008. gada oktobrī, Latvijā zināmā projekta „Trešais tēva dēls”, darba vizītē ierodas un Ulbrokas bibliotēkā viesojas Bila & Melindas Geitsu fonda programmu vadītāja Džesika Dora (Jessika Dorr) un fonda „Globālo bibliotēku” koordinatore Debra Džeikobsa (Deborah Jacobs). Tālās zemes pārstāves pavada fonda līdzfinansētā projekta īstenotāji Latvijā - valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” darbinieces publisko bibliotēku attīstības projektu vadītāja Sandra Ozoliņa, projekta ietekmes novērtēšanas vadītāja Kristīne Pabērza un projekta koordinatore Līga Masēna. Darba grupas mērķis – piešķirto finansiālo līdzekļu pielietojums, telpu iekārtojums, informācijas tehnoloģiju piedāvājums, iedzīvotāju apmeklējums un datoru izmantojamība. Jāsaka, ka ieguldītais darbs tika atzinīgi novērtēts ar pateicību Stopiņu novada domes ieguldījumam, ar atzinību profesionālām un apmācītām bibliotēkas darbiniecēm, ar noslogotiem datoriem un apmierinātiem apmeklētājiem. Ieraksts Viesu grāmatā vēsta: 

Thank you so much for the tour of your beautiful library. It is such an important and vibrant community resource.
Congratulations!

Jessica Dorr
Seattle, WA USA
1 October 2008

You and your municipality mayor should feel very proud of the work you have done together to create a growing and strengthening library.
Deborah Jacobs   

Seattle, WA USA

Viesos Džesika Dora un Debra Džeikobsa (ASV, Bila & Melindas Geitsu fonda pārstāves) Stopiņu novada ULBROKAS bibliotēka, 2008. gada 1. oktobris

 

AKREDITĒTA STOPIŅU NOVADA ULBROKAS BIBLIOTĒKA

2009. gada 16. aprīlī Rīgas rajona bibliotēku akreditācijas ietvaros Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēku apmeklēja Publisko bibliotēku akreditācijas komisija – Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane un Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Maruta Jēkabsone, Rīgas rajona galvenās bibliotēkas – Salaspils novada bibliotēkas  direktore Daiga Orbidāne un galvenā bibliotekāre - metodiķe Evita Gleizde. Akreditācijas ietvaros komisija novērtēja bibliotēkas iekārtojumu, pieejamību bibliotēkas lietotājiem, bibliotēkas dokumentāciju, kā arī bibliotēkas darbinieku prasmes sameklēt lietotājiem nepieciešamo informāciju.

Komisijas locekles pievērsa uzmanību arī Stopiņu novada kopējai izaugsmei, novada uzņēmumiem un iedzīvotāju skaitam, kam ir nozīme bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu plānošanā un izpildē. (Attēlā no kreisās B. Tormane, D. Brigmane, D. Orbidāne, E. Gleizde, M. Jēkabsone.)

Latvijas Bibliotēku padomes apstiprināts Publisko bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums par Rīgas rajona Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēku lasāms Latvijas Republikas Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē http://www.km.gov.lv/lv/doc/nozaru/biblio/atzinumi/Rigas_raj_akred_atzin_majaslapai.doc

Tajā rodami atzinīgi izteikumi par bibliotēkas telpām, to estētisko noformējumu. Akreditācijas komisijai apmeklējot bibliotēku, labus vārdus tā teica arī par bibliotēkas krājumu un tā izkārtojumu. Tika atzīmēts arī darbs pie novadpētniecības materiāliem, un bibliotēkas sadarbība ar citām novadā un ārpus tā esošajām organizācijām. Bibliotēkas statuss pēc akreditācijas vietējas nozīmes bibliotēka.

Paldies, Stopiņu novada domei par atbalstu Ulbrokas bibliotēkai gatavojoties akreditācijas procesam un nodrošinot bibliotēkas veiksmīgu darbību.

 


               

 

 

 

 

 

 

 

 

Global Libraries Bulgaria projekta komanda 

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā, 
LLU LTZ institūta telpās, 2010. gada 27. maijs

 

Comenius apakšprogrammas aktivitātē „Comenius Regio partnerība” tiek atbalstīts Ulbrokas vidusskolas, Stopiņu novada domes un Ulbrokas bibliotēkas izstrādātais projekts „Grāmata ir mūsu draugs – pieaugušo un skolēnu lasīšanas prasmju attīstīšanā”. Projekta iniciatori un sadarbības partneri no Polijas puses ir Piekoszow  Urząd Gminy (Piekoszow pašvaldība), Szkoła Podstawowa (Podstawowas skola)  un Gminna Biblioteka Publiczna (Piekoszow rajona publiskā bibliotēka).  Darbības laiks 2010. gada 01. augusts – 2012. gada 31. jūlijs.

Projekta mērķis ir attīstīt lasītprasmi un radīt lasītprieku Polijas un Latvijas reģionos.

Veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Latviju un Poliju.

Projekta dalībnieki dodas apmaiņas vizītēs pie sadarbības partneriem, tiek rīkoti apmācību semināri un konferences, labas prakses piemēri.

Plānotās aktivitātes un pasākumi veicina iesaistīto pušu atpazīstamību un popularitāti sabiedrībā.

Mums ir svarīgi, lai iedzīvotāju izglītības un prasmju attīstība kalpo kā domāšanā un kultūrā balstīts process.

 

 

   

Kielces Vojevodidtes Galvenā bibliotēka, 
Polija, 2011. gads

   
Bibliotēkas Mediatēka – mūzika, filmas, spēles un grāmatas Foto galerija tīmekļa vietnē http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas/comenius-regio-partneribas-projekta-aktivitates-2011

 

Starptautiskā sadarbība un sasniegtais rezultāts – projektizstrādē:

ES Mūžizglītības programmas Comenius aktivitātes „Reģionālās partnerības” ietvaros Stopiņu novada dome, Ulbrokas bibliotēka un Ulbrokas vidusskola sadarbībā ar partneriem no Polijas - Urząd Gminy, Szkoła Podstawowa, Gimnazjum Jaworznia no 2010. gada līdz 2012. gadam īstenotas projekta „A book is our friend – developing reading education between adults and students” vairākas mobilitātes. Projekta noslēguma vizītes laikā konferences darbā partneri apkopoja paveikto abās dalībvalstīs, dalījās ar labas prakses piemēriem sadarbības iestādēs un rezumēja paveikto. Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane uzsver vairākus ieguvumus, kas projekta laikā īstenojušies.
Ir gūta starptautiska pieredze un atrasta sadarbības iespēja lasīšanas veicināšanas procesiem, ir notikusi veiksmīga problēmas apzināšana un zinātniski pētnieciskā darba izstrāde, ir novērota radoša pašmāju iniciatīva, kā arī radīta lasīšanas vides un formas maiņa, ko pierāda pasākumu daudzveidība un lasītāju atsaucība. Projekts ir cilvēki un radītā pievienotā vērtība to izglītošanā un pozitīvā attieksmē pret lasīšanu.

Bibliotēku novadpētniecības konference "Novadpētniecības jaunās dimensijas atmiņas institūciju sadarbībā", Dobelē, 2014. gada 1.-2. oktobris. Konferences tematiskajā sadaļā Lokālais saturs globālajā tīmeklī dalījās Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, kas savā uzrunā akcentēja sava novada un pašvaldības kultūras kanona vērtības, ko veicinājusi sabiedrības ieinteresētība un līdzdalība bibliotēkas procesos. Stopiņu novada jostas stāsts (2012) un seno māju apzināšanas projekts (2013) ir veidots kā kultūras mantojuma saglabāšana digitālā un telpu vidē, ko veicinājusi radoša sadarbība ar nozaru stratēģijām, kas ietver muzeja, bibliotēku un novada sadarbību.

 

Bibliotēka ir saņēmusi pašvaldības Atzinības rakstus par profesionālu, atbildīgu, radošu ieguldījumu Ulbrokas bibliotēkas vadītājas darbā, par profesionālu ieguldījumu informācijas tehnoloģiju attīstībā Ulbrokas bibliotēkā (2012), par ieguldījumu kultūrvēsuriskā mantojuma apzināšanā, popularizēšanā un saglabāšanā (2013), par aktīvu dalību projektu iesniegšanā un īstenošanā Stopiņu novada attīstībai (2014), par radošumu un profesionalitāti ikdienas darbībā (2015). 
Pierīgas reģiona atzinība „Gada bibliotekārs 2014” piešķirta par ieguldījumu bibliotēkas un novada tēla veidošanā un atpazīstamībā gan vietējā sabiedrībā, gan Latvijas mērogā. Atzinīgi novērtēta vadītājas profesionalitāte, vadot un organizējot Ulbrokas bibliotēkas darbu, ieguldījums iesaistoties un iesaistot citus novadam nozīmīgos projektos, veidojot īpašus novada stāstus. Labi novērtētas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (2014) organizētās Novadu dienas. Atzinība „Gada bibliotekārs” tiek saņemta otro reizi, iepriekš 2006. gadā. Papildus bibliotēkas vadītājas pienākumiem no 2009. gada Daiga Brigmane veic Stopiņu novada domes deputātes pienākumus.

 

BIBLIOTĒKAS DARBS AR SABIEDRĪBU UN SASNIEGTAIS REZULTĀTS

Ikdienas darbs balstīts un, orientēts uz lietotāju, ko raksturo pārdomāts pakalpojums, draudzīgums un profesionāla darbinieku kompetence. Bibliotēkai ir savi priekšnosacījumi: pieejamība un sadarbība, komforts un tēls, pielietojums un sabiedriskās aktivitātes. Ulbrokas bibliotēka funkcionāli veidota un attīstīta, kā kultūras centrs, kur plānveidīgi veidotas izstādes, literāri tematiski vakari un tikšanās ar rakstniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, kultūrvēsturisku vietu un vērtību apzināšana, organizēti filmu un video ierakstu demonstrējumi, tikšanās ar sabiedrībā populāriem grāmatu autoriem un izdevniecību pārstāvjiem, bibliotēkas ekskursijas, teātra apmeklējumi un jauno lasītāju iepazīstināšana ar bibliotēkas pakalpojumiem un informācijas iespējām.

Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem ir neatlaidīgs ikdienas darbs. Sabiedrības informēšana par bibliotēkas darbības funkcijām, pakalpojumiem ir sistemātisks darbības atainojums Stopiņu novada informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte” un Stopiņu novada tīmekļa vietnē sadaļā Kultūra http://stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka , kur regulāri tiek atjaunināta informācija attiecībā uz jaunumiem izdevējdarbības un grāmatniecības nozarē, bibliotēkā notiekošajiem pasākumiem, bibliotēkas jaunajām grāmatām, abonētajiem laikrakstiem un datubāzēm.

Vērienīgs ģimenes iesaistīšanas pasākums kultūrvides un savas vēstures veidošanā, kā arī lasīšanas veicināšanā ir Stopiņu novada svētku jostas aušana Ulbrokas bibliotēkā. 2012. gads vēstures lappusēs un iedzīvotāju darāmajos darbos raksta jaunas laikmeta liecības. Stopiņu novada ļaudis un to viesi jostas rakstu zīmju ceļā ievij emocijas – prieku, sajūsmu, līdzpārdzīvojumu, sirds mīlestību un vēsturisko atbildību laika zīmju vēstījumā. Spilgtais krāsu dzijas salikums, izveidotie latvju raksta elementi, bibliotēkas rosinošā kultūrvide, atbalstītāju individuālā attieksme un tehnoloģijas laikmeta iezīmes ir apliecinājums vēsturisko, filozofisko un nacionālo domu vienotībai, jo katra dalībnieka iekšējais atskaites punkts ir vērtība, kas spēj stiprināt ģimeni, novadu, laikmetu un spēj saistīt un vienot dažāda vecuma, dzimuma, tautību un profesiju pārstāvjus. Tieši deviņus mēnešus tautiskais modernajā un modernais tautiskajā vai latviskās rakstu zīmes ikdienas ritmā tika ieaustas svētku jostas līkločos, ko visi kopā ierakstam Stopiņu novada 125. gadadienai veltītajā jostā. Katra pašatbildība savas vietas apzināšanā, kā arī tradīciju uzturēšana amatu prasmēs, veidoja lielisku dāvanu un ierakstīja un norādīja savas esības un vietas piederības apziņu. Etnogrāfiskos rakstus veidojuši gudri, radoši, atbildīgi un laimīgi cilvēki. Kopskaitā 427 cilvēki. Vidēji viens raksts ir 10 cm garš, tomēr sajūta, kā pēc liela un labi padarīta darba. Tā ir cilvēkmīlestība, savas vietas piederības sajūta, lepnums, svētums, patriotisms un kultūratbildība.

Rokraksts un saturs ir īpašs, jo tautiskais rakstu zīmju ceļš veido, vien mums, zināmu rokrakstu. Goda jostas zinātnisko skaidrojumu sniedza profesore un habilitētā filoloģijas zinātņu doktore Janīna Kursīte.

 

2012. gada pavasaris ir Ulbrokas bibliotēkas 65. darbības gads. Vēsturiskajā laikā un modernajā telpā bibliotēka ir saglabājusi norādi uz šodienas aktualitātēm un veidojusi grāmatzīmes vai kodus, ko lieto, lai skaidrotu visbiežāk izmantojamās aktualitātes savā ikdienā. Visi kopā esam veidojuši rakstus bibliotēkas kultūrvidē, ienesot vēsturisko, intelektuālo un pašapzinīgo. Visos mums zināmos laikazīmes vai vēsturiskajos vērojumos par Ulbrokas bibliotēkas priekšvēsturi runā skaitļi un notikumu izklāsts, saglabājot norādi uz šodienas aktualitātēm.

2013. gads Ulbrokas bibliotēkas darbības pamatā ir novada cilvēku vēstures un seno māju pētniecība, iedzīvotāju atmiņas, fotogrāfijas un dokumenti par dzīvi un saimniecisko darbību laika posmā līdz 1940. gadam. Kolekcijas „Senās mājvietas Stopiņu novadā” izveide.  Kultūras mantojuma saglabāšana fotogrāfijās ir aicinājums iesaistīties kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanā, lai veidotu kopīgu elektronisko datubāzi ar LNB Digitālās bibliotēkas portāla „Zudusī Latvija” veidotājiem. Ulbrokas bibliotēkas uzmanības lokā ir pētniecības projekts „Senās mājvietas Stopiņu novadā”, kas iekļauj latviskās vides raksturvērtības – seno mājvietu un dažādu priekšmetu apzināšanu, kultūrainavisko ēku fotofiksāciju, kā arī vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstu pierakstus, sajūtot vidi, kur un kāpēc mēs dzīvojam. Stopiņu novada seno māju kultūrvides kopainā – ēkās, kas celtas līdz 1940. gadam, atrodamas kopīgas rakstura iezīmes – pašatbildība, saimnieciskums, lepnums un dzimtas tradīciju uzturēšana. Pārmantotais vai iegūtais īpašums nav noteicošais lielums, bet gan tas, kam cilvēks piešķir nozīmi, kā tiek kopta savas esības piederība un apziņa.
Latvijas agrākā un tagadējā kultūrainavas lieciniece ir un paliek fotogrāfija, kurā tad arī rodam zudušās vai laika gaitā izmaiņu skartās vērtības. Pētnieku grupa sešās ekspedīcijās ieguva materiālu no 16 kultūrainaviskajām viensētām, lai izveidotu kolekciju “Senās mājvietas Stopiņu novadā” un nodrošinātu tās pieejamība interneta vidē.

 

PAŠVALDĪBAS FINANSIĀLI ATBALSTĪTS PROJEKTS “KALĒJS KALA DEBESĪS” (2015)
ir Stopiņu novada domes finansēto projektu konkurss, kurā Ulbrokas bibliotēka piedalās pirmo reizi. Projekta pamatā pavasara talka un bibliotekāru darba svētki dzejnieka Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji”.
Īss projekta apraksts.
Stopiņu novada bibliotekāru tikšanās “Līčos” Pētera Brūvera dzimtajās mājās “Kalēji” ir jauna tradīcija, kad dzejnieka un atdzejotāja dzimšanas dienā tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana. Pavasara talka un apkārtnes sakopšana arī tēlaini ir salīdzināma ar rakstniecības radošumu, jaunatklāsmi un paliekošu vērtību veidošanu. Stopiņu novada bibliotekāru tikšanās vienlīdz ir arī Bibliotēku nedēļas un profesijas svētki, kas ir bibliotekāru dzīves un darba izpēte un novadpētniecības resursu pilnveides jautājums.
Dzejas dienas notikumiem un aktivitātēm ir vietējās nozīmes kultūrvēsturisks aspekts, kas veicina radošas un literāras vides saglabāšanu, attīstību un piederību savam novadam. Ar pašu iniciatīvi iedibināts, veidots un uzturēts pasākums rada atbildības sajūtu un pievienoto vērtību sabiedriskās domas līdzdalībai Stopiņu novada kultūras dzīves norisēs.

 

STOPIŅU NOVADA BIBLIOTĒKU UN BIBLIOTEKĀRU NOVITĀTE (2015)
Pavasara talka un bibliotekāru darba svētki ir jauna tradīcija, kad dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera dzimšanas dienā dzimtajās mājās “Kalēji” tiek organizēta apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, saglabājot dzejnieka viedo klātbūtni.  Talkas darbības rezultātā 2015. gadā iegūta Stopiņu novada Dzejas dienām atbilstoša pasākuma norises vieta, pēc 19 gadiem ir iespēja organizēt Dzejas dienas dzejnieka dzimtajās mājās “Kalēji” Stopiņu novada Līčos.   2015. gada 11. septembra pasākuma programmas piedāvājums: gan lieliem, gan maziem klausītājiem. Pētera Brūvera un Gundegas Muzikantes grāmatas „Grāmata Gundegai” prezentācija, balvu pasniegšana erudītākajiem Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem, Dzejas dienu 2015 viesu no Lietuvas uzstāšanās, Ivetas Brūveres un Pētera Brūvera kopdarba „Vakariņas ar velnu” publiska nolasīšana. Pasākuma noslēgumā tiek atdzīvināta 1996. gada „Kalēju” Dzejas dienu simbolisko balvu pasniegšana – zelta kuvalda, sudraba veseris un bronzas āmuriņš (apbalvojuma nosaukumus radījis dzejnieks Pēters Brūveris).

 

UZSĀKTA AUTOMATIZĒTA LIETOTĀJU APKALPOŠANA, NODROŠINOT NEATKARĪGU LITERATŪRAS UN NEPIECIEŠAMĀS IMFORMĀCIJAS SAŅEMŠANU VISTUVĀK DARBA UN DZĪVESVIETAI 

2015. gadā modernizēts un atvieglots bibliotēkas lietotāja un bibliotekāra apkalpošanas process, uzsākot automatizētu grāmatu izsniegšanu – saņemšanu.

Jebkuram bibliotēkas elektroniskā kataloga lietotājam ir pieejama izdevumu meklēšana katalogā http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/lv/6/home.aspx. Bibliotēkas reģistrētajiem lietotājiem tiek piedāvāta iespēja pieslēgties bibliotēkas elektroniskajam katalogam un izmantot autorizētā lietotāja iespējas – skatīt ziņas par saviem izsniegumiem, pagarināt izsnieguma termiņu, skatīt informāciju par rindām uz izdevumiem, veikt eksemplāru pasūtīšanu, kā arī iestāties rindā uz izsniegtajiem izdevumiem. 

Gan bibliotēkas darbinieki, gan lietotāji šī gada laikā ir pārliecinājušies, ka elektroniskā kataloga sniegto iespēju praktiska lietošana ir ļoti ērta un efektīga.

 

STOPIŅU NOVADA KULTŪRAS KANONS RAKSTU ZĪMĒS (2015)

Nozīmīga ir Stopiņu novada Novadpētniecības darba koncepcijas izstrāde un rīcības modelis sadarbībai visās atmiņu institūcijās. Apzināts kultūras kanons un kultūras mantojuma kopums, kas atspoguļo uzkrātās un no jauna radītās nacionālās identitātes un kultūras vērtības seno māju un citu rakstu kontekstā. Stopiņu novada kultūras kanons rakstu zīmēs ir ceļojošās izstādes materiāla kopa, kas atspoguļo (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātos faktus un veic to popularizēšanu. Satura izklāstā - Līgo parks, Stopiņu novada iedzīvotāju jostas stāsts, kultūrvēsturiskais projekts „Senās mājvietas Stopiņu novadā”, dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera sirds un piederības stāsts savai dzimtajai vietai Stopiņu novadā. Izstrādātais resurss ir Pierīgas reģiona publisko bibliotēku kultūras kanona sastāvdaļa un pieteikums Latvijas 100gadei.

 

PAŠVALDĪBAS FINANSIĀLI ATBALSTĪTS PROJEKTS “RIKŠIEM, BĒRĪT, ES PALAIDU ” (2016) ir Stopiņu novada domes finansēto projektu konkurss, kurā Ulbrokas bibliotēka piedalās otro reizi. Projekta pamatā viensētu stāsti: Ulbrokas muižas kalēja un saimnieces mīlas stāsts. Kaluma zīmes Igalu un Zeltiņu dzimtas likteņos - mājas “Akācijas”, Ulbroka, Stopiņu novads.
Īss projekta apraksts.

“Akācijas” ir viensēta ar senu un teiksmainu vēsturi. Mājas celtniecība sākta 1916. gadā, kad Ulbrokas muižas kalējs Rihards Igals, iegūst barona F. fon Mengdema labvēlību un nelielu zemes platību, lai sāktu savas mājas un smēdes celtniecību. Viensētu aptver individuālā apbūve – dzīvojamā un saimniecības ēka, kas ir iekļauta Stopiņu novada kultūras kanonā, jo celta līdz 1940. gadam. Stāsta liecinieces ir senās fotogrāfijas un mazmeitas Māras Zebaueres mutvārdu vēstures liecības. Ulbrokas bibliotēkas pētniecības projekta “Senās mājvietas Stopiņu novadā” izstrādes materiālos (2013) dokumentēts ar leģendām apvīts “Akāciju” mājas stāsts, kas 2016. gadā atzīmē simtgadi.
Plānotajam pasākumam, kas balstīts uz vēsturiskiem faktiem, ir ne tikai vietējas nozīmes kultūrvēsturisks aspekts, to raksturo kalējmeistara amata prasmes Latvijā gan tos laikos, gan šos laikos, demonstrējot vecmeistaru gudrību un “kurpes” rikšotājiem. Stāsts kopumā atgādina arī par Ulbrokas muižas vēstures liecībām laikmeta griežos.

 

MĀJAS SIMTGADNIECES VĒSTURISKĀ ATMIŅA – NEMATERIĀLĀ KULTŪRMANTOJUMA STĀTS

2016. gadā muzejnieku un bibliotekāru nemateriālā kultūras mantojuma filozofisko nozīmi raksturoja jēdziens DURVIS. Muzeja nakts notikumi aicināja vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt! Daudzas no tām raksturo mūsu novada viensētu kultūrvēsturisko atmiņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu un amata prasmi. Notikumi un cilvēku rosība mājās “Akācijas” atvēra durvis (ne)materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtībām, kas rodamas tepat Ulbrokas centrā. 
Ikviens interesents varēja uzzināt par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igals un saimnieces Zelmas Leitlands satikšanos, kāzām un turpmākajām dzīves gaitām, kas pieder vienas dzimtas – Igalu un Zeltiņu vēsturiskai atmiņai. Pateicoties saglabātajām fotogrāfijām, dažādiem sadzīves priekšmetiem un atmiņu stāstiem, atklāsmei tiek celts mājas simtgadnieces stāsts.  Notikumu pavērsiens ir laiks, kad Ulbrokas muiža (1901) nonāk barona F. Mengdema īpašumā. Ne tikai ēkai ir sava neatkārtojama kultūrvēsturiska vērtība, bet tieši atmiņu stāstiem, šodienas skatījumā, ir teiksmaina nokrāsa.

 

Atpakaļ